Vērtēs iespējas samazināt administratīvos izdevumus «Rail Baltica» projektā

Vienlaikus ministrijai būs jāvērtē iespējas pārskatīt atlīdzības pozīcijas, nodrošinot tās līdzvērtīgas valsts sektorā strādājošo nosacījumiem.

Valdība plāno lemt par šādu uzdevumu SM, nosakot tā izpildes termiņu līdz 30. janvārim. Ministrijai par paveikto būs jāsagatavo informatīvais ziņojums.

LETA jau vēstīja, ka, vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Ministrijā uzsver, ka panāktais risinājums ļaus īstenot atbalstītos priekšlikumus, saglabājot fiskālo līdzsvaru un atbildīgu pieeju valsts finanšu vadībai.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta «Rail Baltica» pārprojektēšanai — astoņi miljoni eiro.

Tāpat vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.