VDI gaida papildu skaidrojumus lietā par iespējamiem darba tiesību pārkāpumiem Mūzikas akadēmijā

Oktobrī VDI ziņoja, ka šajā lietā lēmumi nav pieņemti un tiek skaidroti faktiskie apstākļi un iegūti pierādījumi, bet lēmumi nav pieņemti.

JVLMA docents, komponists Ēriks Ešenvalds atklātā vēstulē pārmeta augstskolai iespējamus interešu konfliktus un prettiesiskus strukturālus grozījumus, taču augstskola šos pārmetumus noraidīja kā nepamatotus. Viņš atklātā vēstulē kultūras ministrei Agnesei Lācei (P) klāstīja, ka kopš jaunās JVLMA rektores stāšanās amatā darbinieku atlase notikusi neskaidri, bez atklātiem konkursiem, atsevišķiem darbiniekiem nepamatoti celtas algas, kā arī pārkāpti vienlīdzīgu tiesību principi.

VDI sāka administratīvās lietas par neizmaksātu darba samaksu, kurās par cietušo tika atzīts arī Ešenvalds. Pēc viņa sacītā, viņam nodarītie zaudējumi mērāmi «vairākos simtos», bet, ņemot vērā pārējos iesaistītos kolēģus, «summas varētu sasniegt pārdesmit tūkstošus eiro».

Viņš arī pārmeta, ka pagājušā gada vasarā veiktās strukturālās izmaiņas neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp labas pārvaldības principam. JVLMA finanšu un attīstības prorektora amats esot izveidots un aizpildīts, neievērojot likumā noteikto kārtību, bez augstskolas senāta iesaistes. Šajā amatā iecelta bijusī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. Ešenvalds pauda bažas par iespējamu personīgu ieinteresētību, jo Zvidriņa iepriekš strādājusi pie pašreizējās JVLMA padomes locekles, bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas.

Ešenvalds apgalvoja, ka nav saņēmis lūgtos padomes sēžu protokolus vai to izrakstus par periodu, kad Zvidriņa tika iecelta prorektora amatā un veiktas strukturālās izmaiņas, kas liedzis viņam pārsūdzēt šos lēmumus Akadēmiskajā šķīrējtiesā. «Selektīva lēmumu izsniegšana» neatbilst arī labas pārvaldības un pārredzamības principam, viņš bažījās.

Vēstulē tika paustas bažas arī par studiju kvalitāti. Taupības nolūkos atsevišķās programmās samazināts kontaktstundu skaits, kas neatbilst akreditētajiem studiju plāniem un var apdraudēt JVLMA reputāciju, apgalvoja Ešenvalds.

Pēc viņa sacītā, akadēmijas padome vairākkārt pārsniegusi savas pilnvaras, tostarp centusies ietekmēt pētnieciskās darbības virzienu un tematu izvēli un nav nodrošinājusi caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.

Viņš mudināja KM veikt pārbaudi par JVLMA pārvaldību, tās tiesiskumu un darba organizāciju.

JVLMA pārmetumiem nepiekrita, uzsverot, ka apgalvojumi, piemēram, par pārkāpumu skaita pieaugumu, «nav balstīti faktos», izriet no augstskolas sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

Augstskola esot sniegusi atbildes uz visiem Ešenvalda uzdotajiem jautājumiem. Turklāt Ešenvalds neesot izmantojis trauksmes cēlāja tiesību aizsardzību, bet tikai iesniedzis vairākus iesniegumus.

JVLMA uzsvēra, ka tā nodrošina vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu gan attiecībās pret akadēmiskajiem un administrācijas darbiniekiem, gan pret studējošajiem. Būtiskākie lēmumi tiek pieņemti «demokrātiskā ceļā» un saskaņoti ar augstskolas senātu un padomi, iesaistot arī studējošo pašpārvaldi. Vairākums mācībspēku atbalsta veiktās izmaiņas un piedalās pedagoģiskā un mākslinieciskā snieguma uzlabošanā, norāda augstskola.

Kā vēstīts, JVLMA vadības maiņa notika pagājušā gada pavasarī pēc tam, kad līdzšinējais augstskolas rektors Guntars Prānis atkāpās no amata pēc ilgāka sabiedrības spiediena saistībā ar atsevišķu augstskolas pedagogu seksuālās uzmākšanās skandālu. Viņa vietā par JVLMA rektori tika ievēlēta Ilona Meija.