VDD: Vērojama tendence termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem slēpt Krievijas dubultpilsonību

Parlamentārās izmeklēšanas komisija imigrācijas regulējuma izvērtēšanai otrdien sprieda par TUA izsniegšanu pret investīcijām. VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus stāstīja — lai arī kopš 2022. gada stājies spēkā liegums izsniegt jaunas TUA attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, informācijas ieguve par personām esot ļoti apgrūtināta.

Viņš norādīja, ka normatīvais regulējums joprojām paredz iespēju TUA saņemt vai pagarināt dubultpilsoņiem. «Redzam tendenci, ka TUA saņēmēji, kas saņēmuši šo atļauju pirmreizēji kā Krievijas pilsoņi, tagad to grib pagarināt, piemēram, kā Izraēlas pilsoņi,» teica Cinkus.

Tāpat, kā iezīmēja Cinkus, esot gadījumi, kad pienāk informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) par pieteikumiem no, piemēram, Izraēlas pilsoņiem, bet VDD, veicot šo personu izpēti, konstatē iespējamu dubultpilsonību, kur otra ir Krievijas pilsonība. VDD pieprasot iesniegt papildus dokumentus, šie cilvēki pieteikumu tālāk nevirza un faktiski slēpj savu dubultpilsonības faktu, norādīja VDD priekšnieka vietnieks.

Cinkus atzīmēja, ka VDD veic sākotnējo izvērtējumu, bet neskatās ekonomisko ieguvumu un neuzrauga TUA saņēmēju darbības, atrodoties Latvijā. Kā norādīja Cinkus, kopš 2022. gada nedaudz virs 30 personām, kas bijušas TUA vai patstāvīgas uzturēšanās atļaujas (PUA) turētāji, pēc VDD rekomendācijas iekļautas «melnajā sarakstā». Tas apliecinot to, ka pat pēc sākotnējā izvērtējuma, kas bijis pozitīvs, VDD nevar garantēt, ka persona, atrodoties Latvijā, nerada riskus nacionālajai drošībai.

Runājot par TUA izsniegšanu pret ieguldījumiem komercuzņēmuma pamatkapitālā, VDD redzot piemērus, ka Latvijā ir personas, kas mērķtiecīgi izveido šādu iespēju, pēc tam uzņēmums tiek slēgts, bet neesot nekāda lieguma konkrētajai personai reģistrēt jaunu uzņēmumu. Viņa ieskatā, Uzņēmumu reģistram būtu jācenšas mērķtiecīgāk risināt šo problēmu.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš ievēlēja locekļus parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Par komisijas vadītāju ievēlēts Jānis Dombrava (NA), bet par sekretāru — Jānis Dinevičs (ZZS).

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.