Valsts prezidents: Valsts valodas politikai jābūt vērstai uz to, lai to pārvaldītu visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, pirmdien valsts pirmā persona nosūtīja MK savu viedokli par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.

Izmantojot iespēju, ka MK lems par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021. līdz 2027.gadam apstiprināšanu, Valsts prezidents savā viedoklī uzsvēra Satversmē noteikto valsts valodas konstitucionālo nozīmi un nepieciešamību to atbilstoši ietvert politikas plānošanas dokumentos, likumdošanā un praksē. Tāpat Levits norādīja uz atsevišķiem rīcības virzieniem valsts valodas politikas īstenošanā.

Valsts prezidents aicināja tuvākajā laikā valsts valodas politikas jomā novērst diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot krievu valodas zināšanas. Viņš norādīja, ka sagaida konkrētus pasākumus un rīcības modeli, lai izskaustu nejēdzīgas svešvalodu zināšanu prasības darba tirgū, kas apgrūtina daudzu cilvēku ieceres savas dzīves un karjeras veidošanai Latvijā, kā arī neveicina saliedētas sabiedrības veidošanos uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata.

Valsts valodas politikas ietvaros Valsts prezidents aicina izstrādāt diferencētu politiku attiecībā uz angļu valodu, veicinot tās plašu apgūšanu, bet vienlaikus novēršot tās destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu. Līdzās tam, Levita ieskatā, nepieciešams nodrošināt iespēju Latvijas skolās kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.

Vēstulē MK ir aicināts paredzēt nepieciešamo atbalstu kvalitatīva satura pieejamībai latviešu valodā un latviešu valodas lietojuma kvalitātei publiskajā telpā, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) latviešu oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem latviešu valodā, kā arī piešķirot mērķfinansējumu latviešu valodas redaktora darbam plašsaziņas līdzekļos.

«Latviešu valodas attīstību un ilgtspēju stiprina tās lietojums publiskajā telpā un kvalitatīva satura pieejamība latviešu valodā par visdažādākajiem sabiedrības dzīves jautājumiem. Tāpēc valsts valodas politikai mērķtiecīgi jāveicina kvalitatīva satura valsts valodā pieejamība,» uzsvēra Levits.

Līdzās tam prezidents pievērsis uzmanību latviešu valodas ilgtspējas nodrošināšanai digitālajā vidē, aicinot ar pārdomātu politiku mazināt digitālo valodu plaisu un atbalstot šajā jomā mākslīgā intelekta attīstību latviešu valodā.

«Latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem. Šajā ziņā mums ir teicamas iestrādnes, un mēs varam patiesi lepoties ar šīs jomas entuziastu sasniegumiem,» norādīja Levits.

Tāpat valsts pirmā persona aicināja MK stiprināt latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā un zinātnē, lai netiktu mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciāls un prestižs.

Valsts prezidents pauda atbalstu tam, ka Valsts valodas politikas pamatnostādņu projektā pievērsta īpaša uzmanība latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida attīstībai un lībiešu valodas saglabāšanai. Levits novērtē, ka viņa rosinātās diskusijas par Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu guvušas atbalstu, sekmējot latgaliešu un lībiešu valodu apguvi, lietojumu publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī veicinot latviešu valodas izlokšņu un dialektu saglabāšanu latviešu vēsturiskajās zemē.

Vēstules noslēgumā Levits atgādināja par nepieciešamību noteikt 15.oktobri kā Valsts valodas dienu un veidot šīs dienas atzīmēšanas tradīcijas dažādās sabiedrības grupās, kas radītu pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgas valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai.

Tāpat Valsts prezidents rosinājis paredzēt ikgadējo MK ziņojumu par valsts valodas situāciju un tā apspriešanu Saeimā. Viņš akcentēja, ka latviešu valoda ir būtiska vērtība latviešu nācijai, Latvijas tautai un Latvijas valstij, tādēļ valsts valodas politikas aktualitātēm ir pievēršama pēc iespējas plašāka sabiedrības uzmanība un tās attīstība ir apspriežama no Saeimas tribīnes, kas mūsu parlamentārajā iekārtā ir valsts politiskās dzīves centrs.

Valsts prezidents vēstulē augstu novērtējis valsts valodas politiku īstenojošo institūciju ikdienas darbu, šajos gados paveikto valsts valodas politikas jomā, kā arī ieguldītās pūles Valsts valodas pamatnostādņu 2021. līdz 2027.gadam sagatavošanā.