Valsts prezidents: Lībiešu renesanse Latvijā uzviļņojusi vēl nebijušos augstumos

Viņš norādīja, ka aizvadīto gadu laikā pasaulē aktuāla ir daudzveidības saglabāšana uz zemes un civilizācijā. Tas, valsts pirmās personas ieskatā, attiecas arī uz tautu valodām un kultūrām, pret kuru izzušanu cilvēce «ilgstoši izturējusies diezgan vienaldzīgi».

Prezidents uzsvēra, ka ikviena valoda ir svarīga humānās ekoloģijas sastāvdaļa un ka unikalitātei nav svarīgs nedz valodas runātāju skaits, nedz tās ekonomiskā vērtība. Levits arī akcentēja, ka latvieši ar somugru valodām un kultūrām izsenis saistīti caur Baltijas jūras somugru tautām — somiem, igauņiem un lībiešiem.

«Viena no skaita ziņā mazākajām somugru tautām — lībieši — dzīvo Latvijā, un ir viens no pirmelementiem, kas veidojis mūsdienu latviešu valodu un kultūru. Lībiešu tradīcijas līdzveidojušas arī Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā,» pauda Valsts prezidents, norādot, ka šī kopība kopš 2014.gada ir atzīta un nostiprināta konstitucionāli — Latvijas valsts Satversmes ievadā.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka arī Valsts valodas likumā ir noteikta lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Pēc prezidenta paustā, tas nozīmē, ka valstij ir pienākums un atbildība lībiešu mantojumu Latvijā apzināt un pētīt, savukārt vēsturiskais taisnīgums pieprasa, lai Latvijas identitātes somugriskā daļa tiktu stiprināta un turpinātu mijiedarbi ar tās latvisko daļu.

Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka lībiešu dzimtene Latvija ir uzņēmusies rūpes par savu otro pamattautu. Levits norādīja, ka ir sācies darbs pie visaptverošas horizontālās politikas veidošanas pirmiedzīvotāju lībiešu jomā, iesaistot tajā gan ministrijas un citas valsts iestādes, gan pašvaldības un lībiešu kopienu.

Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka pirms nepilniem trīs gadiem tika izveidota īpaša lībiešu pētniecības iestāde — Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Tāpat Latvija, pēc prezidenta paustā, ir arī uzskatījusi par savu pienākumu iesaistīties ANO izsludinātās Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades norisē, deleģējot šīs ieceres sagatavošanas darba grupai Latvijas un lībiešu pārstāvi.

Levits norādīja, ka lībiešu spēja saglabāties un izdzīvot, spītējot laikiem un dažādām varām, arī pārdzīvojot padomju okupāciju 50 gadu garumā, kas iznīcināja pēdējās lībiešu mājas Latvijas ziemeļrietumu piekrastē, ir apbrīnojama. Valsts prezidents akcentēja, ka tā var kalpot par ierosmi ikvienai tautai tās centienos saglabāt savu valodu un kultūru tradīcijas un turpināties nākotnē.