Valsts par 14 miljoniem eiro iepirks Covid-19 ātros testus astoņu nedēļu skrīninga programmai skolās un publiskā sektora prioritārajās jomās

Paštestu nodrošināšana izglītības iestādēs un publiskā sektora prioritārajās jomās plānota laika periodā no 2021.gada 22.novembra līdz 2022.gada 17.janvārim. Paredzēts, ka skrīnings ar paštestiem izglītības un publiskā sektora prioritārajās jomās tiks veikts gan vakcinētām, pārslimojušām, gan nevakcinētām personām, tai skaitā bērniem.

Valdības sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji neiebilda, ka paštestu iegāde pirmajā posmā veicama izmantojot sarunu procedūra, taču nākamie iepirkumi būtu jāveic ierastajā kārtībā atbilstoši likumam.

Ar paštestu iegādi nodarbosies aizsardzības resors. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons gan iebilda FM argumentiem, jo sarunu procedūra ir labākais veids kā ārkārtējā situācijā nodrošināt ātru un efektīvu iepirkumu. Pretējā gadījumā aizsardzības resoram var rasties problēmas ar ātru un efektīvu pirkuma iegādi.

«Sarunu procedūra nodrošina, ka visi pretendenti var pieteikties. Iepirkuma process ir caurspīdīgs un nonākam pie labākā rezultāta. Negribētu iet caur tām mokām kādas bija iepriekš ar masku iegādi,» uzsvēra Garisons.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nenoliedza, ka ir jāmēģina ievērot iepirkuma procedūras, tomēr valdība ir devusi jau tā noslogotajai aizsardzības nozarei uzdevumu iegādāties kvalitatīvas lietas īsā laika periodā. Kad Covid-19 vairs nebūs ārkārtas situācija, tad varēs atgriezties pie ierastās iepirkumu procesa organizēšanas kārtības.

Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Plaša ātro antigēna paštestu izmantošana Covid-19 skrīningam, Pirmais posms» skaidrots, ka atbilstoši premjera uzdotajam uzdevumam, VM uzdots piedāvāt risinājumus Covid-19 testēšanas paplašināšanai, tai skaitā plašākai antigēna un cita veida ātro testu pielietošanai.

Atbilstoši Operatīvās vadības grupas sniegtajam priekšlikumam speciālisti ir vērtējuši nepieciešamību veikt regulāru testēšanu uz Covid-19 arī vakcinētām un pārslimojušām personām sabiedrībai kritiski svarīgajās nozarēs nodarbinātajiem, kas ir būtiski, lai laikus atklātu Covid-19 infekciju personām bez simptomiem.

Papildus, ņemot vērā laboratoriju noslodzi un testēšanas pakalpojumu izmaksas, rutīnas asimptomātisko personu testēšanai varētu tikt izmantota salīdzinoši lētāka testēšanas metode — ātrie SARS-CoV-2 vīrusa antigēna testi, kur parauga paņemšanai un izmeklējuma veikšanai nav nepieciešams piesaistīt mediķus, jo materiāla parauga paņemšanu un rezultātu interpretāciju veic pati persona.

Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses centra (ECDC) rekomendācijām, ka minētie paštesti uzlabo testēšanas pieejamību, paātrina diagnostiku, līdz ar to piedāvā iespēju agrāk izolēt inficētās personas un samazināt tālāku infekcijas transmisiju.

ECDC rekomendācijās arī uzsver, ka paštestus labāk uztver sabiedrība, turklāt tos ir iespējams veikt daudz biežāk nekā PĶR testus laboratorijās. Tāpat paštesti bieži ir lētāki par PĶR testu izmaksām.

Attiecībā uz priekšlikumiem turpmākai rīcībai tiek piedāvāts sākotnēji ieviest paštestu izmantošanu skrīningam izglītības, kā arī publiskā sektora prioritārajās jomās.

Vienlaikus tiktu sagatavota normatīvā bāze un loģistikas sistēma turpmākai paštestu lietošanas paplašināšanai. Skrīnings ar paštestiem izglītības un publiskā sektora prioritārajās jomās tiks veikts gan vakcinētām, pārslimojušām, gan nevakcinētām personām, tostarp, bērniem.

Plānots, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētais testēšanas algoritms tiks papildināts ar paštestu veikšanu, kā arī izstrādāti pasākumi, kas institucionāli un individuāli veicami, ja testa rezultāts ir pozitīvs.

Minētie pasākumi paredzētu rezultātu paziņošanas procedūru, ja tests ir veikts mājās, pozitīvo rezultātu paziņošanu SPKC, apstiprinošā PĶR testa veikšanu epidemioloģiski drošā veidā, darba nespējas un kontaktpersonu statusa un procedūru regulējumu.

Tāpat tiks izvērtēta iespēja vakcinēto kontaktpersonu mājas karantīnu aizstāt ar ikdienas paštestu veikšanu institūcijā turpmākās septiņas dienas. Nepieciešamības gadījumā tiks grozīti arī normatīvie akti.

Ziņojumā skaidrots, ka paredzēts vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā ieviest jauktu skrīninga testēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka audzēkņiem reizi nedēļā tiek veikts PĶR skrīninga tests ar apvienoto paraugu («košļājamais» jeb «kociņu» tests), lai mazinātu ar paštestu veikšanas kvalitāti saistītos riskus.

Izglītības jomā plānots ieviest jauktu skrīninga testēšanas sistēmu — audzēkņiem reizi nedēļā veicot ātro skrīninga testu ar apvienoto paraugu, lai mazinātu ar paštestu veikšanas kvalitāti saistītos riskus, kā arī būtu iespējams iegūt rezultātus testēšanas statistikas veidošanai. Papildus tam audzēkņi vēl divas reizes nedēļā veic paštestu. 1.-3.klasēs paštestu veic mājās, vecāku uzraudzībā, vecākie audzēkņi paštestu veic izglītības iestādē. Tāpat paredzēts, ka divas reizes nedēļā testu veiktu arī pedagogi un atbalsta personāls.

Vienlaikus skolās paredzēts nodrošināt pietiekamu paštestu skaitu, lai varētu atkārtot testēšanu kļūdu gadījumos, varētu pēc nepieciešamības veikt testus aizdomu gadījumos, kā arī, lai vakcinēto kontaktpersonu karantīnu varētu aizstāt ar ikdienas paštestiem skolās turpmāko septiņu dienu laikā.

1.-3.klašu skolēnu ātro testu veikšanai nepieciešamās papildus izmaksas nedēļā sasniegs 235 184 eiro, 4.-12.klases skolēniem un profesionālās izglītības audzēkņiem — 709 380 eiro, pedagogiem un atbalsta personālam — 369 384 eiro, bet vēl 197 092 eiro plānoti izmaksās rezervju nodrošināšanai. Tādējādi kopumā nedēļas laikā izglītības iestādēm nepieciešamais finansējums sasniedz 1,511 miljonu eiro.

Savukārt ar paštestu izmantošanu publiskā sektora prioritārajās jomās paredzēts ar paštestu izmantošanu aizstāt regulāro skrīningu, veicot paštestus divas reizes nedēļā. Ar paštestiem tiks pārbaudīti visas personas, tostarp vakcinētās, kā arī netiks veidotas skrīnējamo izlases un kvotas, kā tas ir pašreiz.

Tāpat kā izglītības jomā, arī valsts sektora prioritārajās nozarēs paredzēts piegādāt pietiekamu paštestu skaitu, lai varētu atkārtot testēšanu kļūdu gadījumos, varētu pēc nepieciešamības veikt testus simptomu gadījumos.

Nedēļas laikā sociālās aprūpes centru, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā pašvaldības, klientu testēšanai ar ātrajiem antigēnu testiem nepieciešami 100 768 eiro, Valsts Policijas, pašvaldības policijas, Valsts Robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) testēšanai — 57 932 eiro, ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, ieslodzītajiem un valsts probācijas dienesta darbiniekiem — 23 788 eiro, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, aizsardzības sektoram — 14 800 eiro nedēļā.

Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta, muitas darbinieku testēšanai nedēļā vajadzīgi 5896 eiro, VAS «Latvijas pasts» darbinieku testēšanai — 11 684 eiro, satiksmes nozarē strādājošajiem — 7204 eiro, inspekciju ar nelielu darbinieku skaitu, patvēruma meklētāju, zvēraudzētavas, braukšanas instruktoru testēšanai — 12 000 eiro. Vēl 23 408 eiro paredzēti rezerves paštestiem.

Finansējuma aprēķins balstīts uz viena paštesta cenu divu eiro apmērā, kas vēsturiski ir bijusi mediānas cena konkrētajiem testiem liela apjoma iepirkumos. Iepirkuma veikšana uzticēta Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram.

Ziņojumā minēts, ka ātrie SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas testi būs ar nazālo paraugu savākšanu, tos ievietojot ne vairāk kā trīs centimetru dziļumā. Paredzēts iegādāties testus, kas ir vienkārši un ērti lietojami, tostarp, bērniem.

Pēc pirmā posma sākšanas tiks izvērtēti rezultāti un nepieciešamības gadījumā lemts par paštestu turpmāku vai plašāku izmantošanu, tostarp, par paštestu izmantošanu, regulārajā profesiju skrīningā, pilnīgu pāreju uz tiem izglītības sistēmas skrīningā, izmantošanu ārstniecības iestādēs un citur.

Lai varētu īstenot paštestu iegādi un piegādi izglītības sektoram un publiskā sektora prioritārajām jomām, nepieciešama finanšu līdzekļu piešķiršana Aizsardzības ministrijai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» 2021.gadā astoņu miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā — 6,148 miljonu eiro apmērā.