Valsts kanceleja: Jāpārskata atlīdzības fonda bāzes finansējums un jāizlīdzina resursi visā valsts pārvaldē

Valsts kancelejā uzsver, ka atlīdzības reforma, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, ir būtisks solis valsts pārvaldes darba efektivitātes, caurskatāmības un konkurētspējas stiprināšanā.

Iestādes ieskatā tā ir sasniegusi savu galveno mērķi — sakārtot atlīdzības sistēmu, ieviešot vienotu amatu katalogu, skaidru amatu klasifikāciju un mēnešalgu skalu ar noteiktu minimumu, viduspunktu un maksimumu. Valsts kanceleja uzskata, ka tas ir radījis salīdzināmu pamatu līdzvērtīgu amatu novērtēšanai visā valsts pārvaldē.

Vienlaikus Valsts kanceleja uzsver, ka atlīdzības reforma nodrošina sistēmisku pieeju, bet vienreizējs apjomīgs naudas līdzekļu piešķīrums vienam kalendāram gadam ar ietekmi uz turpmākajiem gadiem nevar dot pilnīgu efektu. «Reforma nosaka vienotus principus atlīdzības noteikšanā, savukārt mēnešalgas apmēru konkrētam darbiniekam nosaka iestādes vadītājs, atbildīgi rīkojoties ar piešķirto budžetu,» medijiem izplatītajā paziņojumā pauž Valsts kanceleja.

Iestādē apgalvo, ka Valsts kontroles secinājumi par atšķirīgām iestāžu iespējām sasniegt mēnešalgu skalas viduspunktu atspoguļo vēsturiski uzkrātu strukturālu nevienlīdzību, nevis reformas neveiksmi. Šīs atšķirības nav iespējams novērst tikai ar papildu finansējuma piešķiršanu atsevišķām iestādēm — ilgtspējīgs risinājums ir atlīdzības fonda bāzes finansējuma pārskatīšana un resursu izlīdzināšana visā valsts pārvaldē, kas ir politiska izšķiršanās, atzīst Valsts kanceleja.

Lai veicinātu caurskatāmību un vienotu pieeju, Valsts kanceleja ir sākusi publicēt datus par vidējo mēnešalgu apmēru pa mēnešalgu grupām, kā arī vidējo darba samaksu (mēnešalga ar piemaksām).

Tāpat reforma ir sakārtojusi piemaksu sistēmu, nosakot skaidrus griestus un veicinot atlīdzības pārorientēšanu uz stabilu mēnešalgu, uzskata Valsts kancelejā. Vienlaikus ir ieviesti mērķēti instrumenti, piemēram, tirgus koeficients īpaši pieprasītiem speciālistiem, nodrošinot elastību darba tirgus apstākļos.

Valsts kanceleja sola turpināt darbu, tuvākajā laikā organizējot profesionālu diskusiju par atalgojuma mainīgās daļas nepieciešamību un tās apmēra noteikšanu valsts pārvaldē, izvērtējot arī privātā sektora labo praksi.

Valsts kanceleja uzsver, ka atlīdzības reforma nav noslēgts process, bet stabils pamats turpmākiem politiskiem lēmumiem, lai stiprinātu valsts pārvaldi kā vienotu, taisnīgu un konkurētspējīgu darba devēju.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja, ka novērtē Valsts kontroles ieguldījumu revīzijas veikšanā. Viņš pauda, ka esot patīkami dzirdēt, ka šī reforma attaisnojusi tādā kontekstā, ka tā bijusi nepieciešama.

Reizē viņš atzina, ka ir diskutējams jautājums, ka Valsts kontrole visus valsts pārvaldē vēloties padarīt «vienādus». «Mēs noteikti visus vienādus nevarēsim pataisīt — mums katrai ministrijai ir citādāks profils,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Skaidrojot mēnešalgu atšķirības iestādēs starp vadītāju amatiem un ekspertiem, Kronbergs norādīja, ka tas esot galvenais kodols, kas konkrētajā ministrijā veic lielāko darba apjomu. «Citās ministrijās tie ir politikas veidotāji, kas nav šī 9. un 10. mēnešalgu grupa, un, protams, ka viņiem [mēnešalgu] «topu» veido šī cilvēku masa,» paskaidroja Kronbergs.

Kā atzina ierēdnis, Valsts kanceleja piekrīt, ka jāmazina šī nevienlīdzība. Tāpat Valsts kanceleja skatīšoties, kā valsts sekretārus, valsts sekretāru vietniekus, iestāžu vadītājus un viņu vietniekus «ielikt kopīgā kontekstā». «Tur noteikti vajadzēs atlīdzības izlīdzināšanu, lai nebūtu nevienādi pret šo amatu atbildību,» pauda Kronbergs, piebilstot, ka esot ideja noteikt vismaz mēnešalgu minimumu arī šiem amatiem.

Runājot par turīgākajām un mazāk turīgajām ministrijām, Kronbergs pauda, ka šis saraksts esot mainīgs. Piemēram, pirms trim, četriem gadiem Ekonomikas un Zemkopības ministrijas bijušas saraksta beigās. Viņš klāstīja, ka izmaiņas skaidrojamas, piemēram, ar finansējuma piešķiršanu jaunām prioritātēm. Tāpat esot ministrijas, kas aktīvāk realizē fondus, kā arī, piemēram, vadītājs ar savu kolektīvu ir spējis rast atlīdzībai pārdalāmo summu no pakalpojumiem, precēm un citiem resoriem.

«Finanšu ministrija noteikti ir «topā» jau kopš valsts dibināšanas, bet citas ministrijas ir tomēr mainīgās lomās, attiecīgi no tā, kādas papildu iespējas ir bijušas,» sacīja Kronbergs.

Kā uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, esot skaidrs, ka darbi, pienākumi, atbildība un darba apjoms ir dažāds, un pie dažādiem apstākļiem ir normāli, ja atlīdzības ir dažādas. «Tas, par ko mēs šajā revīzijā runājam un vēršam uzmanību, ir, ja reiz šie amati tomēr ir ieklasificēti vienādi, tad nu gan šīm atšķirībām nevajadzētu būt,» sacīja Korčagins.

Reizē viņš atzina, ka Valsts kanceleja viena pati šo situāciju izmainīt nevar. Tas būs jālemj politiķiem, sacīja Korčagins.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas mērķi praksē nav sasniegti.

Iestāde atgādina, ka reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi Valsts kontrole.

Vienādos vai ļoti līdzīgos amatos ar salīdzināmu darba saturu un atbildību darba samaksa atšķiras starp iestādēm līdz pat 30%. Atsevišķos gadījumos darbiniekam zemākā mēnešalgu grupā — ar līdzvērtīgu vai pat zemāku darba snieguma vērtējumu — var būt augstāka mēnešalga nekā darbiniekam augstākā mēnešalgu grupā, kā arī zemākas mēnešalgu grupas amats vienā iestādē tiek atalgots labāk nekā augstākas mēnešalgas grupas amats citā, secināts revīzijā.

Lai gan 2024. gadā kopējie atlīdzības izdevumi izlasē iekļautajās iestādēs ir būtiski pieauguši, resursu sadales nevienlīdzība starp iestādēm nav mazinājusies, uzsver Valsts kontrole. Vēsturiski izveidojies bāzes finansējums ir izrādījies noturīgs pret reformu, spriež revidenti, proti, daļa iestāžu mēnešalgu skalas viduspunktu var sasniegt jau ar esošo finansējumu, bet citām trūkst pat līdz 62% finansējuma.

Revīzijā konstatēts, ka atalgojuma mainīgā daļa vairākās iestādēs tiek izmantota sistemātiski, nevis kā izņēmums. 2024. gadā 31 no 40 revīzijas izlasē iekļautajām iestādēm piemaksas par «nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā» saņēma vidēji 31% nodarbināto, bet atsevišķās iestādēs — vairāk nekā puse darbinieku, turklāt ilgstošā laika periodā. Kā norāda Valsts kontrole, tas liecina, ka piemaksas praksē aizstāj mēnešalgu izlīdzināšanu.

Savukārt no 40 izlasē iekļautajām iestādēm 10 iestādēs naudas balvas saņēmēju īpatsvars bija virs 70% no vidēji nodarbināto skaita.

Ja lielākā daļa darbinieku saņem piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā vai naudas balvas, faktiski tiek kompensēta nepietiekamā mēnešalga, nevis atalgoti izcili darba rezultāti, spriež revidenti.