Valdībai piedāvās sarakstu ar 69 potenciāli demontējamiem padomju režīmu slavinošiem objektiem

Kopumā komisija apsekoja 162 objektus, vērtējot, vai šie objekti atbilst likumā noteiktajam un ir demontējami. Apsekošanas rezultātā konstatēts, ka daļa objektu ir jau demontēti, daļai nav ideoloģiskās, padomju okupācijas varu un armiju slavināšanas slodzes vai arī tie atrodas apbedījumu vietās.

Līdz ar to valdībai tiks iesniegts saraksts ar 69 objektiem, par kuru demontēšanu tai būs jālemj.

Ņemot vērā, ka jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā, kopā demontējami būtu 70 pieminekļi.

Eksperti šodien žurnālistiem pauda cerību, ka demontējamo objektu saraksts netiks noslēgts un to būs iespējams papildināt. Tas nepieciešams, jo daudzi padomju okupācijas varu slavinošu objekti jau padomju varas laikā tika pamesti novārtā, ieauga zālē, krūmos vai pazuda mežā.

Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā», kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, kas lēmumu pieņems, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Pēc Saeimas pieņemtā lēmuma NKMP veikusi atbilstīgo objektu apsekošanu un fiksēšanu. Apsekoto objektu saraksts rūpīgi izvērtēts sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja, Mākslinieku savienības un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, uzsver NKMP.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā», kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju — ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.

Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.

Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.

Lai noteikto vērtīgās daļas, paredzēts izmantot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu. Pieļauts, ka kopā ar informācijas apkopošanu kopējie darbi varētu prasīt ap diviem mēnešiem.

Pieņemtā likuma anotācijā pausts, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu noteikts, ka publiskajā vidē aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem — piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.