Nekādas plašas diskusijas par likumprojektiem otrdien valdības sēdē nebija, tomēr, kā norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), iespējams, atsevišķas redakcionālas pieslīpēšanas likumprojektiem būs Saeimā. Tāpat viņš rosināja šos likumprojektus Saeimā virzīt steidzamības kārtā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) gan norādīja, ka jautājumi par sodiem VAD nepildītājiem pilnībā nav izdiskutēti, tāpēc viņš pieļāva, ka sagaidāmas lielas diskusijas Saeimā.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Tāpat VAD varēs pildīt, apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kā arī apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, kurai var pieteikties noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs. Likumprojekts arī paredz, ka VAD varēs pildīt, apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets vēl noteiks apmācības termiņus.
Uzsākot VAD, karavīrs dos karavīra zvērestu un dienesta laikā karavīriem piešķirs militārā dienesta pakāpes.
Attiecībā uz iesaukšanu Aizsardzības ministrijai (AM) tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve vairākām datu bāzēm, lai izvērtētu jauniesaucamā atbilstību VAD.
VAD iesauks vīriešus no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam. Tāpat dienestu brīvprātīgi var sākt vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Likumprojekts paredz, ka AM sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieņems lēmumu par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. Tāpat Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā aizsardzības resors veic iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un izvērtē viņu kopējo atbilstību dienestam.
Ministru kabinets arī noteiks kārtību un termiņus, kādā AM var veikt atkārtotu izvērtēšanu veselības stāvokļa atbilstībai VAD gadījumos, kad iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ.
Ja būs saņemts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, AM to nosūtīs ministrijas izveidotajai VAD iesaukšanas kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai.
Ja būs saņemts kontroles komisijas lēmums par VAD aizstāšanu iesaucamajam ar valsts civilo dienestu, lēmumu par iesaucamā norīkošanu civilā dienesta pildīšanai, dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai pieņems saskaņā ar speciālu likumu.
AM lēmumu par iesaukšanu, neiesaukšanu vai iesaukšanas atlikšanu uz termiņu iesaucamais varēs apstrīdēt minētajai kontroles komisijai. Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais varēs pārsūdzēt tiesā. Arī kontroles komisijas lēmumu par VAD aizstāšanu ar valsts civilo dienestu iesaucamais varēs pārsūdzēt tiesā.
Likumprojekts paredz, ka VAD neiesauks pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst prasībām, pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu.
Tāpat VAD neiesauks profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus. Netiks iesaukti arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi. VAD arī neiesauks iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā trīs gadus.
Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu VAD pieņems attiecībā uz pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tāpat iesaukšanu atliks uz pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu.
Tāpat lēmumu par iesaukšanas atlikšanu varēs pieņemt attiecībā uz pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību, kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu.
Iesaukumu VAD var atlikt pilsoņiem, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt VAD citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja VAD atlikšana šī iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Aizsardzības ministrija kontrolēs, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajiem tika atlikta iesaukšana VAD. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsonis tiks iesaukts dienestā.
Izvērtējot VAD karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūrvienības amatā, NBS varēs lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
Pēc VAD pabeigšanas karavīrs pildīs dienestu rezervē Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
VAD karavīrs būs atvaļināms rezervē pirms VAD termiņa izbeigšanās, ja viņš dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ būs kļuvis VAD nederīgs.
Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais VAD karavīrs izvairīsies no VAD izpildes, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. VAD Zemessardzē pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Ja VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes augstskolu studentiem vai ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas ietvaros, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. Augstskolu studentiem un ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības programmas ietvaros pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Iesaucamā pienākums ir ierasties AM norīkojumā norādītajā laikā un vietā. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu VAD izpildei tiks atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo pilsonis no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām AM izsaukumā norādītajā laikā.
Darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no amata pienākumu pildīšanas, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
Izglītības iestādei pilsonim, kurš atbrīvots no studijām, būs jāsaglabā tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas.
Likumprojekts paredz, ka valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši dienestu VAD, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.
VAD karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredzēs Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotie rīkojuma dokumenti.
VAD karavīram ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Ministru kabinets noteiks kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.
Ja tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā karavīram būs iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, karavīru uz darbnespējas laiku atbrīvos no dienesta pienākumu izpildes un pārtrauks kompensācijas izmaksu.
Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt dienesta tiešās izpildes periodā, vai karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt dienesta uzdevumu izpildes periodā, karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.
VAD karavīra, kas pilda VAD 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, bērniem uzturlīdzekļus dienesta laikā segs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Likumprojekts paredz, ka VAD karavīrs VAD izpildes laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņem karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
Uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
VAD tiešās izpildes laikā karavīru nodrošinās ar dzīvojamo telpu kazarmā. Pildot dienesta pienākumus lauka apstākļos, karavīram pēc iespējas nodrošinās telti.
Katrs iesaucamais un VAD karavīrs ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus VAD izpildei.
Likumprojekts nosaka, ka par prettiesisku rīcību VAD karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no NBS vienībām, karavīram būs pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.
Ministru kabinets noteiks kārtību un apjomu, kādā AM karavīram sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas, ja valsts karavīrs atvaļināts no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar dienestu.
Likumprojekts paredz, ka par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz 50 eiro. Par VAD iesauktā pilsoņa neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 100 eiro.
VAD likumprojekts pārejas noteikumi paredz, ka 2023.gada pirmā pusgadā iesaukums dienestā notiek tikai brīvprātīgi. Šim, kā arī 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem ir aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi. 2023.gada otrā pusgada iesaukumā trūkstošais personu skaits tiks iesaukts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Likums piemērojams pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004.gada 1.janvāra. VAD neiesauks pilsoņus, kuri līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumu par dienestu Zemessardzē un līdz 27 gadu vecumam nepārtraukti dien Zemessardzē.
VAD karavīriem, kuri ir pieteikušies VAD brīvprātīgi līdz 2027.gada 1.janvārim, izmaksās dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Šīs kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Šodienas valdības darbakārtībā nebija iekļauti AM iepriekš saskaņošanai virzītie grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālatbildību par izvairīšanos no VAD. AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredzēja, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem.
Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, bija rosināts piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma AM rosināja piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
AM runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA pastāstīja, ka šie grozījumi patlaban iekļaušanai valdības darbakārtībā netiks virzīti, jo tos nepieciešams izdiskutēt Tieslietu ministrijas darba grupā, kas atbildīga par dažādiem grozījumiem Krimināllikumā.
Tāpat AM turpinās darbu pie vēl vienas sankcijas izstrādes, proti, ministrija bija rosinājusi, ka pilsoņiem, kuri ir pakļauti VAD un nav to izpildījuši, personu apliecinošu dokumentu izsniegs ar derīguma termiņu tikai līdz 26 gadu vecumam.
Jau ziņots, ka valdība 6.septembrī uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja VAD ieviešanu.
Paredzēts, ka AM līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta. VAD līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt pakāpeniski to palielinot virs piešķirtā bāzes finansējuma, proti, 2023.gadā — 87,413 miljonus eiro, 2024.gadā — 122,534 miljonus eiro, 2025.gadā — 139,330 miljonus eiro, 2026.gadā — 163,879 miljonus eiro, 2027.gadā — 178,973 miljonus eiro.
Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas — viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) iepriekš valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no Aizsardzības ministrijas puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.
Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.