Virza stingrākus noteikumus trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) skaidro, ka, 2025. gadā izstrādājot stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā, tika meklēts saprātīgs līdzsvars starp darba devēju vajadzībām, izglītības nozari un nacionālo drošību. Ministru kabinetā apstiprinātais rīcības plāns ir labs pamats regulējuma pilnveidei, taču procesa gaitā nonākts vēl pie papildu priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus. Kozlovskis norāda, ka, piemēram, attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm,- ja līdz šim augstskolas varēja pieņemt sankcijas pret studentu tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, tad JV ierosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs.

Ministru kabinetā akceptētajā rīcības plānā ir virkne papildu instrumentu stingrākai trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei, piemēram, paredzēta depozīta iemaksa, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, liegums ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO, kā arī pastiprinātas angļu valodas zināšanu līmeņa pārbaudes. Savukārt nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmas, aizliegumu uzaicināt ārzemniekus attiecināt arī uz fiziskām personām, kā arī, sekojot 14 citu ES dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem.

Analizējot datus par imigrācijas tendencēm, secināts, ka trešo valstu pilsoņu skaits, kas Latvijā ieceļo nodarbinātības un studiju nolūkos, pēdējos gados palielinās. Migrācijas nosacījumu ļaunprātīga izmantošana potenciāli var radīt nopietnus riskus un izaicinājumus, tai skaitā ēnu ekonomikas, drošības un sabiedriskās kārtības riskus, kā arī spriedzi sabiedrībā, norāda JV.

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts drošības dienestu nodrošina pastāvīgu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli, rīkojot regulārus reidus un pārbaudot, vai trešo valstu pilsoņiem ir tiesisks pamats uzturēties Latvijā. Dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā liegts ieceļot par 30% lielākam ārvalstnieku skaitam nekā 2023. gadā. Šī gada laikā veikti vairāk nekā 200 reidi un pārbaudīti 5106 trešo valstu pilsoņi, to vidū konstatētas astoņas personas bez derīgām uzturēšanās atļaujām. Augstākās izglītības jomā kopš 2022. gada ir spēkā vairāku ministriju un 15 Latvijas augstskolu vienošanās par labo praksi ārvalstu studējošo piesaistē un, pamatojoties uz to, kā papildu kontroles kritēriji studentiem no trešajām valstīm ieviesti sekmība un lekciju apmeklētība.

Iekšlietu ministrija jauno tiesisko regulējumu trešo valstu pilsoņu ieceļošanas stingrākai kontrolei izstrādājusi pēc konsultācijām ar Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts drošības dienestu, Valsts policiju, Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts darba inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru un Rīgas pašvaldības policiju.

Jau ziņots, ka pērn decembrī Eiropas Savienības (ES) padome apstiprinājusi sākotnējo vienošanos par Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismu, taču Latvijas Iekšlietu ministrija sola turpināt sarunas, cerot, ka Latvijai vēl piemēros izņēmumu no dalības mehānismā patvēruma meklētāju uzņemšanā savā teritorijā.

Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.

IeM turpināšot dialogu par izņēmuma piemērošanu Latvijai solidaritātes mehānisma ietvaros, pamatojot šo pieprasījumu ar to, ka Latvija jau šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu ES kopējā drošībā, aizsargājot arī visas ES un NATO ārējo robežu pret Krievijas un Baltkrievijas varas iestāžu īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, tostarp migrantu instrumentalizāciju, ieguldot ievērojamus resursus robežas izbūvē, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

Latvija plāno sniegt savu ieguldījumu solidaritātes mehānismā, izmantojot tikai trešo solidaritātes ieguldījuma veidu — alternatīvos atbalsta pasākumus jeb cita veida atbalstu, kas mazina migrācijas slogu galvenajās ierašanās valstīs, piemēram, sniedzot ekspertu zināšanas vai tehnisko atbalstu.

Pērn novembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klājā ar ziņojumu par migrācijas prognozēm 2026. gadam un dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena. EK piedāvāja priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pērn decembrī konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātos priekšlikumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidošanai, taču tam vēl nepieciešams sagatavot un pēcāk valdībā un Saeimā akceptēt izmaiņas normatīvajos aktos.

Valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā iekļautie priekšlikumi skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas kontroles jomas. Paredzēts, ka visām par informatīvā ziņojuma pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz nākamā gadam martam būs jāziņo IeM par progresu pasākumu izpildē, bet ministrija līdz 2026. gada septembrim iesniegs valdībā ziņojumu par to izpildes gaitu.

Starp plānotajiem pasākumiem paredzēts, ka visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm ir jāveic finansiālā nodrošinājuma iemaksa, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā sedz ārzemnieka atgriešanas izmaksas.

Šis nosacījums veicinās, ka studijām Latvijā piesakās tādi studenti, kuru ieceļošanas mērķis patiešām ir studijas, nevis, piemēram, nodarbinātība, apliecinās šo studentu studēšanas nolūku nopietnību, kā arī kalpos par garantiju studentu uzturēšanās izdevumu un/vai atgriešanās izmaksu segšanai gadījumā, ja students studijas Latvijā pārtrauks. Tādējādi šāds nosacījums var kalpot par būtisku instrumentu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku mazināšanai, uzskata IeM.

Tāpat attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm paredzēts pārskatīt to angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam. Tas nepieciešams, lai novērstu atbildīgo iestāžu līdz šim novērotos gadījumos, kad studijām angļu valodā Latvijas augstskolās tiek uzņemti un Latvijā ieceļo trešo valstu pilsoņi ar ļoti vājām vai praktiski neesošām angļu valodas zināšanām.

Lai mazinātu nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, priekšlikumos attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentiem plānots mainīt līdz šim esošo kārtību un neparedzēt iespēju augstskolām līdztekus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem aicināt arī viņu ģimenes locekļus.