Urbanovičs: Likuma grozījumi nekādā veidā neskars Latvijas Pareizticīgās baznīcas iekšējo dzīvi

LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien, 8.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

Urbanovičs norāda, ka, tiekoties ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem, viņi pauduši savu satraukumu par karu ticības brāļu starpā, par iespējamām iekšējām pretrunām draudzēs, par vienotas Latvijas Pareizticīgās baznīcas turpmāku pastāvēšanu.

Bīskapi politiķim sacījuši, ka jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bijuši mēģinājumi panākt Latvijas Pareizticīgās baznīcas pievienošanos Konstantinopoles Pareizticīgajai baznīcai. Baznīcas statusa maiņa tikusi pamatota ar nepieciešamību saraut jebkādas saites ar Krieviju, tostarp Latvijas Pareizticīgās baznīcas hierarhisko pakļautību.

«Atsevišķu rusofobiskas ievirzes politisko spēku tālākos nodomus skaidri iezīmēja debates Saeimā. Nacionālistu «vīzija» ir tīrīšanas baznīcas vadībā, iejaukšanās pareizticīgo dievkalpojumu ritos, baznīcas valodā un tradīcijās,» pauda Urbanovičs, uzsverot, ka Latvijas pareizticīgie šādam risinājuma nepiekrīt.

Bīskapi viņam apliecinājuši, ka viņi vēlas iet neatkarības baznīcas ceļu. Viņi atsaucās uz Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskā statusa atjaunošanu un to, ka neatkarīga baznīca pati izlemj visus jautājumus un nav atkarīga no ārzemju baznīcu administratīvā centra, paliekot garīgā vienotībā ar visām pareizticīgajām baznīcām savā ticības apliecinājumā.

«Manā ieskatā, saglabāt vienotu Latvijas Pareizticīgo baznīcu, neiejaukties tās kanonos un rituālos ir viens no svarīgākajiem iekšējās drošības jautājumiem mūsu valstij. Es labi saprotu kolīzijas ap Satversmes 99.pantu, kas garantē ticības brīvību un neiejaukšanos baznīcu iekšējās lietās. Šaura robeža, ko dažādi traktē gan juristi, gan teologi. Šajā disputā galīgais un izšķirošais arguments ir pašas Latvijas Pareizticīgās baznīcas rokās,» uzsver politiķis.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca savu nostāju par likuma grozījumiem un savu statusu pauda piektdien, 9.septembrī, — nākamajā dienā pēc Saeimas balsojuma. Latvijas Pareizticīgās baznīcas preses dienesta paziņojumā uzsvērts, ka lēmumam par Latvijas Pareizticīgās baznīcas autokefāliju ir juridisks raksturs, ka «statusa maiņa nemaina pareizticīgo ticību, dogmas, baznīcas liturģisko dzīvi, kalendāra stilu, rituālus, sakrālo liturģisko valodu, tradīcijas un iekšējo baznīcas dzīvi».

Pēc politiķa paustā, izsvērtais paziņojums rada paļāvību, ka tiks saglabātas gan pareizticīgo ticības pirms simtiem gadu iedibinātās tradīcijas, gan pareizticīgo baznīcas vienotība Latvijā.

Jau vēstīts, ka iepriekš Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.

Par likumu nobalsoja Saeimas 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.