Tirgotāji: Zemo cenu groza piedāvājumu ietekmē sezonalitāte un veikalu piedāvātais klāsts

Veikalu tīkla «Aibe» pārvaldnieka SIA «Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija» attīstības direktors Juris Lamberts atzīmēja, ka «Aibe» atbalsta zemo cenu groza iniciatīvu un aktīvi strādā sadarbībā ar ražotājiem un vairumtirgotājiem gan pie sortimenta paplašināšanas, gan pie jaunu produktu ieviešanas. «Aibe» mērķis ir nodrošināt iespējami plašāku memorandā noteikto produktu kategoriju pārstāvniecību veikalu tīklā.

Vienlaikus Lamberts norādīja, ka zemo cenu grozā tiek iekļauti daudzi produkti, taču ir noteiktas preču grupas, kuras mazākajos «Aibe» veikalos netiek pārstāvētas vai kuru tirdzniecība ir apgrūtināta, īpaši tas attiecas uz svaigiem augļiem un dārzeņiem, svaigām zivīm un svaigu gaļu.

Lamberts pauda, ka «Aibe» veikalu platība bieži ir ļoti ierobežota un, lai nodrošinātu šo produktu iekļaušanu sortimentā, būtu nepieciešams aprīkot veikalus ar speciālām vitrīnām un dzesēšanas iekārtām, kas nodrošina atbilstošus uzglabāšanas apstākļus. Šādas investīcijas patlaban ekonomiskajos apstākļos mazajiem tirgotājiem ir ļoti sarežģīti īstenojamas, tāpēc daļa veikalu izvēlas tirgot fasētu produkciju.

Papildus viņš uzsvēra, ka būtiska problēma minētajās preču grupās ir arī piegāžu nodrošināšana. Svaigu gaļu un zivis ir grūti regulāri iegādāties, jo piegādātāju loģistika ne vienmēr nodrošina stabilas un biežas piegādes mazajiem reģionālajiem veikaliem. Runājot par svaigiem augļiem, āboliem, bumbieriem un zemenēm, dzērvenēm, brūklenēm, krūmmellenēm, jāņogām, upenēm un avenēm, Lamberts norādīja, ka šajā segmentā vērojama ierobežota konkurence. «Aibe» veikaliem svaigus augļus salīdzinoši regulāri piegādā viens uzņēmums — SIA «Lietas MD» jeb «Augļu serviss». Patlaban alternatīvu piegādātāju Latvijā praktiski nav, un šāda situācija nav labvēlīga ne cenu, ne konkurences ziņā.

SIA «Rimi Latvia» kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone atzīmēja, ka saskaņā ar memorandu katru nedēļu «Rimi» zemo cenu grozā iekļauj dažādus pamatproduktus no visām desmit kategorijām, piemēram, maizi, biezpienu, eļļu, gaļu, dārzeņus un citus produktus, lai pircējam dotu iespēju izveidot pilnvērtīgu maltīti. Turklāt produkti katru nedēļu mainās, ņemot vērā arī sezonalitāti, piemēram, vasarā un rudens sezonā biežāk tiek iekļauti vietēji audzēti dārzeņi.

Atsevišķi izaicinājumi mēdz būt ar svaigām zivīm, kuru plašākais sortiments ir pieejams lielāka izmēra veikalos, tāpēc dažkārt zemo cenu grozā svaigās zivis aizstāj ar otru svaigās gaļas piedāvājumu, piemēram, pircējam pieejama gan svaiga cūkgaļa, gan vistas gaļa, minēja Pētersone.

Viņa pauda, ka, lai gan nereti Latvijas ražotājiem zemo cenu grozā ir izaicinoši konkurēt ar ārvalstu ražotāju apjomu un cenu piedāvājumu, «Rimi Latvia» rūpīgi seko līdzi, lai būtu pietiekama Latvijas ražotāju pārstāvniecība, un patlaban vairāk nekā 60% no zemo cenu grozā pārdoto produktu apjoma ir vietēji ražots.

Veikalu tīkla «top!» valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norādīja, ka kopš 2025. gada jūnija veikalos «top!» un «mini top!» zemo cenu grozs tiek nodrošināts četru nedēļu ciklos, un veikalu tīkls mērķtiecīgi strādā, lai tajā iekļautu visas memorandā noteiktās produktu kategorijas no veikalu «top!» sortimenta.

Priedīte atzīmēja, ka memorands paredz, ka mazumtirgotāji, ja to atļauj sortiments, nodrošina vismaz vienu produktu ar zemāko cenu katrā pārtikas produktu kategorijā. Ņemot vērā dažādo veikalu kvadratūru, kā arī ģeogrāfisko lokāciju, veikalu tīklā «top!» nav iespējams nodrošināt svaigas zivis un vienotu augļu un dārzeņu sortimentu vairāk nekā 220 veikalos visā Latvijā, tāpēc vienoti atsevišķi produkti katru reizi nav iekļauti zemo cenu grozā sarežģītāku piegāžu un preču izvietošanas iespēju dēļ.

Tāpat Priedīte minēja, ka, neskatoties uz sarežģījumiem, veikalu tīklā «top!» prioritāte ir nodrošināt pircējiem pieejamu un praktisku ikdienas pārtikas produktu piedāvājumu, tāpēc arī mazākajos veikalos uzņēmums cenšas veidot tādu zemo cenu grozu, kas ļauj iegādāties pilnvērtīgai un sabalansētai maltītei nepieciešamos produktus par iespējami zemākajām cenām.

Patlaban veikalos «top!» zemo cenu grozā tiek nodrošinātas visas iespējamās produktu kategorijas no konkrētajā veikalā pieejamā sortimenta, ievērojot gan memoranda principus, gan reālās iespējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka mazākajos veikalos «mini top!», kuru tirdzniecības platība ir aptuveni 100 kvadrātmetri, patlaban nav un arī turpmāk, visticamāk, nebūs iespējams pilnā apjomā nodrošināt visus memorandā iekļautos produktus un to grupas.

SIA «Elvi Latvija» valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka «Elvi» veikalu tīkla politika paredz, ka šai akcijai veido vairākas nedēļas ilgu piedāvājumu ar dažādām pircēju iecienītām pamatprecēm un papildu tam katru nedēļu piedāvā vēl vairākus produktus par īpaši izdevīgām cenām.

Vārtukapteine atzīmēja, ka «Elvi» zemo cenu grozā pastāvīgi piedāvā aptuveni 20 produktus no astoņām memorandā iekļautajām kategorijām. Veikalu tīkla specifikas dēļ šajā piedāvājumā netiek ietvertas divu pozīciju preces — netiek piedāvātas olas, jo primāri «Elvi» strādā ar Latvijas ražotājiem, izvairoties no lētu ārvalstu produktu importa, un svaigas zivis, jo šo produktu klāsts «Elvi» ir ierobežots un pieejams tikai lielākajos veikalos.

Tāpat Vārtukapteine minēja, ka, lai arī zemo cenu groza preču saraksts ir veidots, fokusējoties uz Latvijai raksturīgiem produktiem, jāatzīst, ka memoranda paplašinātajā sarakstā ir ietverts arī pietiekami daudz tādu produktu, kas pirmās nepieciešamības pārtikas preču veikala perspektīvā mūsdienās drīzāk pretendē uz «premium» segmenta piedāvājumu, nevis lētāko produktu grozu ikdienas iztikai.

Vēsturiski virkne produktu Latvijas iedzīvotājiem naturālajās lauku saimniecībās ir šķituši pašsaprotami un nostiprinājušies apziņā kā viegli pieejami zemākas raudzes produkti, tomēr mūsdienu mazumtirdzniecības pasaulē preces, piemēram, jēra gaļa, teļa gaļa, svaigas saldūdens zivis, brūklenes un jāņogas, ir izsmalcinātu ēdienu izejvielas, nevis tipiski ikdienas produkti cenu jutīgam vidusmēra patērētājam un zemo cenu groza tvērumā, visticamāk, netiks piedāvātas nekad, norādīja Vārtukapteine.

SIA «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule atzīmēja, ka uzņēmums kopumā rūpīgi seko līdzi tam, lai «Maxima Latvija» zemo cenu grozā ik nedēļu būtu pārstāvētas visas desmit memorandā noteiktās preču kategorijas, kas atspoguļojas arī veikalu plauktos.

Viņa norādīja, ka šogad ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad kāds produkts iztrūcis, vienlaikus to kompensējot ar to, ka vienā nedēļā grozā ir pieejami divi gaļas produkti — gan cūkgaļa, gan vistas gaļa.

Dupate-Ugule uzsvēra, ka ārpus zemo cenu groza «Maxima Latvija» ikdienā nodrošina daudzveidīgu produktu klāstu par izdevīgām pamatcenām, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa cenu samazināšanas iniciatīvas un akcijas, kas klientiem ļauj plānot ikdienas iepirkšanos vēl izdevīgāk.

SIA «Lidl Latvija» komunikācijas vadītāja Zane Neļķe atzīmēja, ka zemo cenu grozu «Lidl» veikalos ieviesa pagājušajā vasarā un katru nedēļu šo piedāvājumu maina. Tāpat «Lidl» cenšas zemo cenu grozā iekļaut vēl vairākus citus produktus.

Savukārt, jautājot par iespējām vienmēr nodrošināt visu kategoriju produktus zemo cenu grozā, Lamberts norādīja, ka, lai situāciju uzlabotu, būtiski ir veicināt ražotāju interesi un iesaisti «Pārtikas zemo cenu groza» iniciatīvā. Patlaban publiskajā telpā diskusijas galvenokārt koncentrējas uz tirgotājiem, taču maz tiek runāts par ražotāju lomu un gatavību piedāvāt konkurētspējīgas cenas mazajiem tirgotājiem, īpaši Latvijas ražotāju segmentā.

Pilnvērtīga visu kategoriju iekļaušana lielā mērā būs atkarīga no piegāžu stabilitātes, loģistikas risinājumiem un ražotāju ieinteresētības. Uzņēmums turpinās aktīvu darbu šajā virzienā, lai pakāpeniski paplašinātu piedāvājumu atbilstoši memoranda prasībām un veikalu tehniskajām iespējām, minēja Lamberts.

Savukārt Pētersone norādīja, ka memorandu parakstīja plašs nozares pārstāvju loks, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība «Zemnieku saeima» un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Memorands paredz piedāvāt iedzīvotājiem pārtikas pamatproduktus par zemām cenām. Tam nepieciešams ne tikai veikalu tīklu, bet visas nozares kopdarbs, lai tiktu nodrošināts pietiekami plašs zemo cenu groza produktu piedāvājums dažādās kategorijās. Turklāt tai jābūt konkurētspējīgai cenai un piedāvājumam visos posmos, tostarp ražošanā, pārstrādē un citos.

Vienlaikus Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) norādīja, ka tās biedri nevar viennozīmīgi uztvert PTAC pārmetumus, jo zemo cenu grozs ir viena no tirgotāju prioritātēm un bieži mazumtirgotāji pēc pašu iniciatīvas dara daudz vairāk, nekā no viņiem tiek sagaidīts, lai vienošanos pildītu un nodrošinātu plašāku piedāvājumu pircējiem.

LPTA biedru vidū ir «Rimi Latvia», «top!» un «Aibe».

Jau ziņots, ka iepriekš PTAC norādīja, ka Latvijā pārtikas zemo cenu grozos bieži trūkst daļas memorandā noteikto produktu kategoriju.

PTAC skaidro, ka memorands paredz pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas. Tomēr novērojumi liecina, ka pilns kategoriju tvērums praksē tiek nodrošināts reti.