Socioloģe: Vakcinācija reģionos būtu vairāk jānodrošina ar mobilajām brigādēm

Eksperte atzīmēja, ka, visticamāk, vakcinācijas tempi lauku teritorijās ir zemāki, jo nonākšanu līdz ģimenes ārstam, slimnīcai vai vakcinācijas centram apgrūtina transporta pieejamība, proti, cilvēki, iespējams, nav noskaņoti pret vakcināciju, bet viņiem nav iespēju aizbraukt saņemt vakcīnu pret Covid-19.

Pētniece pieļauj, ka reģionos cilvēki varētu būt ieslīguši arī apātijā. Rungule atgādināja, ka vairāk kā gadu cilvēki ir bijuši ierobežoti gan komunikācijā, gan socializēšanās jomā, katrs dzīvojis ilgstoši savās mājās ar vienu un to pašu cilvēku loku. Viņasprāt, retā komunikācija un socializēšanās ir būtiski ietekmējusi cilvēka motivāciju būt aktīvākam rīcībā.

«Parasti, kad mēs socializējamies, komunicējam, mēs esam kustīgāki, mainīgāki. Savukārt, kad cilvēki dzīvojuši vienā ģimenes locekļu lokā, cirkulējušas tikai konkrētas idejas, kas iesakņojas cilvēkā. Tā rodas apātija, ka «esmu atstumts», «ko tad es tur»,» teica socioloģe.

LETA jau ziņoja, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākajiem datiem, arvien palielinoties saslimstībai ar Covid-19, pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma veido 35,5%. Tikmēr pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējām divām nedēļām ir 11,4%. Situācija stabili pasliktinās no nedēļas uz nedēļu, norāda SPKC.

Turpinās arī saslimstības pieaugums visas vecuma grupās, izņemot personas vecumā virs 70 gadiem, kas, pēc SPKC paustā, skaidrojams ar vakcinācijas veikšanu. No aprīļa sākuma ar patstāvīgu pieaugumu turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem un sociāliekonomiskās vecuma grupās no 20 līdz 69 gadiem, bet visizteiktāk pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās no 15 līdz 50 gadiem.

Pēdējā informācija, kas saņemta par Covid-19 sekvencēšanas gadījumiem liecina, ka Lielbritānijas koronvīrusa celma īpatsvars pagājušajā nedēļā veidoja 91%.