SM: Švinka konsekventi iestājas par iespējami lielāku caurspīdīgumu saistībā ar «Rail Baltica»

Ministrijā skaidroja, ka ZZS minētais jautājums par apropriācijas pārdali, kas Saeimas komisijā tika skatīts otrdien, 3. martā, ir ierobežotas pieejamības, jo tas ir saistīts ar iepirkuma procesa organizēšanu, kas nepieciešama, lai izpildītu valdības doto uzdevumu par «Rail Baltica» projekta finanšu izvērtējumu.

Tāpat ministrijā uzsvēra, ka par konkrēto ziņojumu ar ierobežotas pieejamības statusu Ministru kabinets lēma 2025. gada 19. augusta sēdē.

Ministrijā atzīmēja, ka satiksmes ministrs iestājas par lielāku caurspīdīgumu saistībā ar «Rail Baltica» projektu un ir izdevis vairākas rezolūcijas ministrijas atbildīgajām amatpersonām, kas paredz izvērtēt iespējas atslepenot ar projektu saistītos dokumentus, kas skatīti valdībā, ciktāl to pieļauj normatīvais regulējums un valsts intereses.

Savukārt informatīvais ziņojums par 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu «Rail Baltica» pamattrases uzbēruma būvdarbiem Latvijā, kas valdībā tiks skatīts 17. februārī, bija ierobežotas pieejamības, kamēr dokumenti atradās izstrādes procesā un nebija pabeigtas dokumentu gala redakcijas. Patlaban ziņojums ir publiski pieejams.

Jau ziņots, ka ZZS aicinājusi Švinku atcelt ierobežotas pieejamības statusu informācijai, kas saistīta ar projekta «Rail Baltica» īstenošanu un finansēšanu.

ZZS Saeimas frakcijas deputāti vērš uzmanību, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šā gada 3. marta sēdē tika skatīts jautājums par apropriācijas pārdali, kas saistīta ar projekta «Rail Baltica» izpildi un finansējuma piešķiršanu, un šai informācijai ir piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Politiskais spēks akcentē, ka rīkojumam par apropriācijas pārdali ierobežotas pieejamības informācijas statuss būtu piemērojams tikai tad, ja rīkojums saturētu komercnoslēpumu, un SM kā šī jautājuma ierosinātāja ir nepamatoti noslepenojusi informāciju.

Komercnoslēpuma aizsardzības likums nosaka, ka par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.