Slovēnija dāvina Latvijai 5 kilometrus dzeloņstiepļu žoga robežas aizsardzībai

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija, šādu lēmumu Slovēnijas aizsardzības ministrs pieņēmis, Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālās tikšanās laikā iepazīstoties ar aktuālo situāciju uz Latvijas austrumu robežas un Baltkrievijas izvērsto hibrīdoperāciju.

«Pateicos Slovēnijas kolēģim par izpratni un sniegto atbalstu. Mēs esam gatavi atbalstīt Iekšlietu ministriju un nodot žogu tās rīcībā,» sacījis Pabriks.

Jau ziņots, ka drīzumā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sāks būvēt kopumā 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Šis žogs nosegs kritiskākās robežas vietas.

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma aģentūrai LETA pastāstīja, ka iepirkums par dzeloņstiepļu iegādi tiek īstenots cenu aptaujas formā un piedāvājumus ir iesnieguši septiņi komersanti.

Iepirkumu par iegādi plānots noslēgt septembra sākumā, savukārt par uzstādīšanu tiks izsludināta atsevišķa cenu aptauja.

Uzaicinājums par sākotnējo ārējās robežas pagaidu dzeloņstiepļu izbūves vietu apsekošanu bija izsūtīts astoņiem komersantiem.

Pēc robežas apsekošanas notiek konsultāciju process ar izbūves darbu interesi saglabājušajiem komersantiem, lai korekti apzinātu tirgū pieejamos pagaidu dzeloņstiepļu izbūves tehniskajam risinājumam un žoga izbūves pamatnes īpatnībām pielāgojamo un pieejamo stiprinājumu veidus, nepieciešamo papildmateriālu tipus, darba tehnikas nodrošinājuma un darba aizsardzības prasības.

Žoga uzstādīšana tieši atkarīga no žoga piegādes iespējamajiem termiņiem, kurus komersanti patlaban vēl precizē.

Aģentūra patlaban izbūves darbu uzsākšanu plāno šī gada septembra vidū, uzstādīšanu dalot trīs teritoriālos apgabalos. Tāpat iestāde cer saņemt vairāk kā viena komersanta piedāvājumu un atbilstoši optimistiskākajām prognozēm, pagaidu žoga izbūvi cer noslēgt līdz oktobra beigām.

Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti ap 850 cilvēki. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti nepilni 400 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Kā uzsver Latvijas, Lietuvas un Polijas amatpersonas, migrantu spiedienu uz robežas organizē Baltkrievija, šādi pret mūsu valstīm vēršot hibrīdkara uzbrukumu.