Komentējot ES dalībvalstu līderu vienošanos par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, Skudra lēš, ka līdz brīdim, kad statusu reāli piešķirtu, paietu padsmiti gadu vai vairāki gadu desmiti.
«Atceroties Latvijas ilgo ceļu uz ES, sarunas notiek vairākos blokos, proti, par nodokļu politiku, par vides politiku. Manuprāt, tās ir padsmit vai vairāku desmitu gadu sarunu tēmas starp Ukrainu no vienas puses un ES no otras. Ukraina varēs iestāties ES tad, kad valsts būs iekšpolitiski stabila, kad vairāk vai mazāk sekmīgi beigsies karš ar Krieviju un, kad varēs ķerties pie ekonomikas atjaunošanas,» uzskata Skudra.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot izteicies, ka valsts var pievienoties tām ekonomiskajām savienībām, kuras uzskata par sev vēlamām un nepieciešamām, un šajā aspektā Krievija nesaskata problēmu, atzīmē Skudra, piebilstot, ka Putins nebija minējis konkrēti Moldovu un Ukrainu.
«Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības no Ukrainas puses par neiestāšanos NATO un tā bruņojuma neizvietošanu Ukrainas teritorijā, kas reāli jau notiek,» pauž Skudra.
Viņš prognozē, ka militārā darbība, iespējams, ilgs līdz gada beigām, bet tikmēr sarunas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu nesāksies. Nākotnē, iespējams, ar kandidātvalsti varētu sākties divpusējās sarunas par konkrētiem jautājumiem, piemēram, par transportu vai lauksaimniecību Latvijas gadījumā, bet patlaban būtiski sniegt palīdzību Ukrainai, kas nepieļautu šīs valsts sakāvi karā ar Krieviju, uzsver eksperts.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu līderi 23.jūnijā vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju.
Tomēr pirms nākamā soļa — iestāšanās sarunu uzsākšanas — abām kandidātvalstīm ir jāizpilda vairāki uzdevumi, tostarp jānostiprina likuma vara un jāmazina korupcija.
Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Kijiva izteica tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas piemēram nekavējoties sekoja Moldova un Gruzija, kuru teritoriju arī daļēji okupējusi Krievija.
Lai gan ES dalībvalstu līderi piekrituši piedāvāt Gruzijai «eiropeisku perspektīvu», viņi norādījuši, ka Tbilisi vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.