Siliņa: Papildu valsts līdzekļu ieguldījums «airBaltic» nav izslēgts

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir «airBaltic», vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā «airBaltic» palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka «tas nekad nav izslēgts». «Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē,» teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no «airBaltic» puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai «airBaltic» šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Kā vēstīts, satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA otrdien sacīja, ka «airBaltic» bez akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ir jāvērtē arī citi privātā kapitāla piesaistes instrumenti.

Švinka stāstīja, ka Ministru kabinets (MK) otrdien slēgtajā daļā tikās ar «airBaltic» jauno izpilddirektoru Erno Hildēnu, kurš valdību iepazīstināja ar savu pieredzi, redzējumu, kā arī tuvākajā laikā paredzētajiem uzdevumiem un iecerēm.

Vienlaikus viņš norādīja, ka «airBaltic» 2026. gadā ir nepieciešama privātā kapitāla piesaiste, tādēļ atkārtoti tika uzdots vērtēt kapitāla tirgus iespējas un sagatavot piedāvājumu.

Jautāts, vai valdības sēdē netika apspriests jautājums par nepieciešamo papildu valsts finansējumu, ministrs sacīja, ka šādi jautājumi netika skatīti. «Šī ir jauna situācija, jo kompānija nenāk pēdējā brīdī, kad kaut kas ir nepieciešams, bet nāk ar savu redzējumu,» piebilda Švinka.

Vienlaikus valdība pārrunāja to, ka «airBaltic» bāzei ir jāpaliek Rīgā, valstij «airBaltic» kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kā arī efektīvas un ekonomiski pamatotas savienojamības palielināšanu no Rīgas.

2024. gadā «airBaltic» koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

2025. gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» kļuva par «airBaltic» akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» IPO «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.