SEPLP locekļa amatā neapstiprinātais Siksnis deputātiem pārmet demokrātijas mazināšanu

Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda virzītais kandidāts atzina, ka Saeimas lēmums nebija pārsteigums.

Viņš arī sacīja, ka nav pārsteiguši pārmetumi par krievu valodu sabiedriskajos medijos. Tai pat laikā Siksnis uzsvēra, ka SEPLP viņa vadībā vēl pagājušā gada pavasarī lēma par būtiski jaunu pieeju sabiedriskajos medijos. Tostarp no nākamā gada tiek slēgts krievu valodā raidošais «Latvijas Radio 4 — Doma laukums».

«Mēs visi kopā vienbalsīgi esam pieņēmuši vēl citus lēmumus, lai sabiedriskajos medijos nebūtu divvalodība, lai tā netiktu veicināta Latvijā,» teica Siksnis. Viņaprāt, jautājums par krievu valodu sabiedriskajos medijos ir atrisināts.

Siksni satrauc runas par SEPLP locekļu skaita samazināšanu, kas, viņaprāt, ir ļoti bīstami. Tādas izskanējušas arī šodienas Saeimas sēdē. Viņš pauda, ka jāturpina darbs gan ekspertiem, gan nozares pārstāvjiem, skaidrojot deputātiem un sabiedrībai kopumā, ka padomes samazināšana un runas par to ir ļoti bīstama tendence.

«Tādā veidā mēs tiešām samazinām demokrātiju, mēs palielinām politiskā spiediena risku. Tas man šķiet ir ļoti bīstami,» teica Siksnis.

Viņš pauda, ka arī citi deputātu izteikumi šodienas sēdē nav bijuši nekāds jaunums. Piemēram, par sabiedriskā medija it kā redakcionālo atkarību. «Es to, protams, redzu kā tādu atriebību vai iespēju ieriebt sabiedriskajiem medijiem par to, ka manā vadībā SEPLP tomēr ir visu laiku ļoti stingri turējis politiskās neietekmējamības latiņu,» teica Siksnis.

Viņaprāt, SEPLP viņa vadībā ir izdarīts daudz, tai skaitā piesaistīts finansējums. Tas, pēc Sikšņa teiktā, «vienmēr raisījis aizkaitinājumu politiķos».

Siksnis arī atkārtoti apliecināja, ka pašreizējās SEPLP locekles, agrākās «Latvijas Radio» vadītājas Unas Klapkalnes izplatītais paziņojums, ka viņa atkāpsies, ja Siksni apstiprinās amatā, bijis šokējošs. «Acīmredzot, tam arī bijusi kāda ietekme,» minēja Siksnis.

Tāpat viņš atzina, ka nezina, vai ieteiktu kādam piedalīties konkursā uz šobrīd joprojām vakanto SEPLP locekļa amatu, ja tāds atkal tiktu rīkots. «Tas, manuprāt, jau sāk kļūt patiešām smieklīgi,» teica Siksnis.

Viņš atzīmēja, ka šodienas Saeimas sēdē izskanēja rosinājumi mainīt kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas mehānismu, bet tad tam, Sikšņa ieskatā, būtu jānotiek «normālā kārtā».

Šobrīd Siksnim neesot padomā nekādas konkrētas turpmākās karjeras iespējas.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums ceturtdien neatbalstīja Sikšņa iecelšanu SEPLP locekļa amatā, līdz ar to parlaments izbrāķēja jau otro no NVO un MK sadarbības memoranda padomes virzītajiem kandidātiem.

Vairums parlamentā pārstāvēto politisko spēku frakciju jau iepriekš bija paziņojušas, ka Saeimas balsojumā neatbalstīs Siksni.

Par Sikšņa apstiprināšanu nobalsoja 34 deputāti, pret — 38 deputāti, bet deviņi deputāti balsojumā atturējās. Siksni apstiprināšanai amatā atbalstīja deputāti no «Jaunās vienotības», «Progresīvajiem» un opozīcijas partijas «Stabilitātei», kas gan iepriekš bija teikuši, ka Sikšņa jautājumā nebalsošot.

Pret Sikšņa iecelšanu amatā balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), opozīcijas partijām «Apvienotais saraksts» (AS), Nacionālās apvienības un partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV). Liela daļa ZZS Saeimas deputātu balsojumā atturējās.

Aģentūrai LETA jau vēstīja, ka SEPLP locekle Klapkalne ir nosūtījusi vēstuli Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā aicina trešā padomes locekļa amatā neapstiprināt tam izvirzīto kandidātu Siksni, pretējā gadījumā solot atkāpties pati, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule. Viņai kā «Latvijas Radio» valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.

Iepriekš Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP locekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru. Vasarā Saeima Beltes kandidatūru noraidīja un Memoranda padomei nācās piedāvāt jaunu kandidātu.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni — Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu — NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu — Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.