Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pretrunīgi vērtētās izmaiņas Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu

Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atkārtoja darba devēju pozīciju, rosinot noteikt, ka pēc koplīguma termiņa izbeigšanās tā noteikumi jāuztur spēkā 1,5 gadus, nevis 2,5 gadus, kā patlaban.

Tāpat LDDK rosina minimālo virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā, nevis 100% apmērā, ar atrunu, ka darbiniekam un darba devējam ir iespēja vienoties par abiem pieņemamu virsstundu apmaksas apmēru virs minimālā. LDDK ieskatā darbs virs normālā darba laika pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to savstarpēji vienojušies, un 50% apmērs veicinātu precīzāku un atbildīgāku virsstundu uzskaiti, jo šobrīd tā vai nu netiek veikta vai veikta maz.

Virsstundas visvairāk skar tādas nozares kā apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, azartspēles un derības, metālu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un pārējo ieguves rūpniecību karjeru izstrāde.

LDDK arī pauda atbalstu Darba likuma 110. panta svītrošanai, uzsverot, ka arodbiedrību veto tiesības uz atlaišanas lēmumiem ir nesamērīgas un rada interešu konflikta risku, jo arodbiedrība «iegūst tiesības bloķēt atlaišanas lēmumus, bet neuzņemas atbildību par sekām».

Sēdes laikā abi sociālie partneri argumentācijā izmantoja citu valstu piemērus. LDDK minēja, ka 100% virsstundu apmaksas apmērs, kā šobrīd Latvijā, vēl ir tikai Krievijā un Baltkrievijā un ka jāvirzās uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni. Savukārt arodbiedrību pārstāvji iebilda, ka šāds salīdzinājums nestrādā, jo «tikpat labi varētu salīdzināt arī vidējo algu līmeni pret pārējām ES valstīm», kas nav mazsvarīgi arī virsstundu regulējuma kontekstā.

Arī šodienas komisijas sēdē LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns kritizēja ieceri atteikties no tā, ka arodbiedrībām ir tiesības iebilst pret arodbiedrības biedra atlaišanu. «Grib pienākumu nastu pārlikt uz darbinieku,» teica Baldzēns, piebilstos, ka šādā gadījumā pašam darbiniekam ir jāgādā pierādījumi, ka viņš atlaists nepamatoti.

Darba ņēmēji arī uzskata, ka likmei par virsstundām ir jābūt tādai, lai atturētu no virsstundu ņemšanas. LBAS uzskata, ka no virsstundu likmes samazināšanas ieguvēji būtu tikai darba devēji un tas nerisinātu cēloni, kāpēc tiek strādātas virsstundas. Sekas būs tādas, ka darba ņēmējs savā maciņā naudu saņems mazāk, akcentēja arodbiedrību pārstāvji.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, kura komisijas sēdē piedalījās attālināti, savukārt sacīja, ka lēmumiem ir jātiek pieņemtiem par labu cilvēkiem. «Šobrīd publiskajā sektorā virzāmies uz to, ka cilvēkiem būtu jāpriecājas, ka viņiem vispār ir darbs un par viņu tiek samaksāti nodokļi,» teica Vanaga.

Viņa arī norādīja, ka gadījumā, ja tiks nolemts par to, ka arodbiedrības nevar iebilst pret biedru atlaišanu, LIZDA «lems par rīcību», nekonkretizējot to, kāda šī rīcība varētu būt.

Arodbiedrību savienība uzskata, ka piemaksa par virsstundu darbu ir nesaraujama ar darba algu. Kamēr nav konkurētspējīgu algu, nav pieļaujams piemaksas apmēra samazinājums.

Arodbiedrību pārstāvji apgalvoja, ka prasības celšanas nastai jābūt darba devējam, nevis darbiniekam kā vājākai pusei, jo darbinieki neuzdrošināsies celt prasību tiesā.

Pēc darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju uzklausīšanas Saeimas komisijas deputātu vairākums konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā pirmajam lasījumam skatīšanai Saeimā.

Kā vēstīts, valdība atbalstījusi LM rosinātos grozījumus Darba likumā ar atrunu, ka turpmākas sarunas par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu sociālo partneru un ministru viedokļu nesakritības dēļ varēs turpināt Saeimā, potenciāli vienojoties par vēl kādiem «kompromisiem».