Apsūdzētie un viņu aizstāvji Rīgas apgabaltiesā prasa atcelt pirmās instances tiesas notiesājošo spriedumu un nodot lietu atpakaļ zemākai instancei. Aizstāvības ieskatā, rakstot spriedumu, Rīgas pilsētas tiesā ir pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Kā pamatojums šim apgalvojumam kalpo arī Kūtra atzinums.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju atzina par vainīgu Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu — par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus. Visiem apsūdzētajiem pirmās instances tiesa piesprieda probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Pirmās instances tiesa arī nolēma no apsūdzētajiem par labu cietušajiem piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā. Tiesa saglabāja uzlikto arestu četriem Uļmana nekustamajiem īpašumiem līdz kaitējumu un valsts izmaksātās kompensācijas atlīdzināšanai, konfiscēja 110 000 eiro, ko Babenko par slepkavību nodeva Krivošejam, kā arī saglabāja uzlikto arestu trim Babenko nekustamajiem īpašumiem.
Spriedums ir pārsūdzēts. Rīgas apgabaltiesa lietu 10. novembrī vēl nesāka skatīt, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji prasa izmantot Kriminālprocesa likuma 566. panta dotās tiesības atcelt pirmās instances spriedumu saistībā ar tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu.
Aizstāvība norāda, ka 2024. gada 29. oktobrī, kad Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece jau lasījusi spriedumu tiesas zālē, viņas palīga datorā esot veiktas izmaiņas sprieduma failā, un vēlāk to ar elektronisko parakstu ir parakstījusi Dolniece. Tādējādi spriedums vēl pirms tā pasludināšanas esot bijis pieejams trešajai personai. Tas, aizstāvības ieskatā, ir smags Kriminālprocesa likuma 513. panta pārkāpums, tāpēc spriedums esot atceļams un lieta jānodod izskatīšanai no jauna pirmajā instancē.
Aizstāvība apgalvo, ka tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums fiksēts likumā noteiktā kārtībā, un lūdza šos rakstveida pierādījumus pievienot krimināllietas materiāliem. To vidū ir gan tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna sastādīts akts, gan auditorkompānijas «Ernst&Young» saīsinātā un pilnā sprieduma elektronisko failu metadatu analīze, gan LU Juridiskās fakultātes atzinums, kura autors ir Kūtris.
Uļmana advokāte Alla Ignatjeva skaidrojusi, ka šajā atzinumā ir sniegts viedoklis, ka saīsinātā sprieduma satura nonākšana citas personas rokās pirms tā pasludināšanas ir tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums.
Intervijā «Nekā personīga» Kūtris apgalvoja, ka nav zinājis, kādā lietā sniedz vērtējumu. Lūgumam sniegt atbildes uz viņam labi pazīstamas advokātes Ignatjevas jautājumiem esot atsaucies, jo neesot pirmā reize, kad sniedzot atzinumu kādas krimināllietas iztiesāšanas laikā.
Kūtris apgalvo, ka atzinuma sagatavošanai viņam nebija pieeja konkrētās krimināllietas materiāliem, un tas sniegts no teorētiskā un likuma normu interpretācijas aspekta.
«Pirmkārt, ir likums. Un man nav svarīgi, vai tas slepkava vai zaglis. Patiesi vai nepatiesi apsūdzēts. Man ir svarīgi, lai likums būtu ievērots,» raidījumam teica Kūtris.
Prokurors Aldis Lasmanis raidījumam pauda viedokli, ka Kūtra sagatavotais dokuments neatbilst Kriminālprocesā noteiktajiem kritērijiem par to, kas var būt atzinumu, jo ir konkrētās personas, konkrētā lektora viedoklis.
«Atbilstoši judikatūrai, viedoklis nav pierādījums, un valsts apsūdzības ieskatā tas pat nav pievienojams konkrētiem materiāliem,» uzsvēra Lasmanis.
Prokurors nepiekrīt aizstāvības versijai par pārkāpumiem. Gan saīsinātais, gan pilnais sprieduma oriģināls ir ar roku parakstīti dokuments, jo tiesnesis to lasa tiesas zālē, bet nolēmumi, kas sūtīti elektroniski, ir tikai atvasinājumi.
«Nevienam nav šaubu, ka sprieduma failu izveidojusi tiesnese Dolniece un pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas viņai bija septiņas minūtes laika, kad viņa šo failu arī elektroniski parakstīja un tas tika nosūtīts lietas dalībniekiem,» skaidroja prokurors.
«Nekā personīga» zināms, ka gaidāmas izmaiņas Uļmana advokātu sastāvā, jo tiesā saņemts advokāta Egona Rusanova un vēl vairāku viņa biroja darbnieku orderi.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 1. decembrī plkst. 13 plāno apelācijas kārtībā skatīt Bunkus slepkavības krimināllietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Gan prokurors, gan apsūdzētie pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu.
Krimināllietas materiāli pašlaik ir apkopoti 89 sējumos, un astoņus no tiem aizņem desmit iesniegtās apelācijas sūdzības, kā arī prokurora iesniegts apelācijas protests.
Iepriekš prokurors Rimants Kuzma tiesas debatēs par slepkavības izdarīšanu apsūdzētajam Krivošejam lūdza piespriest mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Par slepkavības pasūtīšanu apsūdzētajiem uzņēmējiem — 1961. gadā dzimušajam Babenko un 1953. gadā dzimušajam Uļmanam — tika lūgts piespriest katram 20 gadus cietumā, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem un mantas konfiskāciju. Apsūdzētajiem uzņēmējiem lūgts konfiscēt nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus un uzņēmumu kapitāldaļas.
Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.
Lietā Uļmans un Babenko tiek apsūdzēti par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu. Krivošejs apsūdzēts par slepkavības tiešo izdarīšanu. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.
Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022. gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos, kādas citas kriminālās izrēķināšanās ietvaros.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess tika izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970. gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziegumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA «Rego Trade» administrators, bet Uļmans — šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.
Bunkus slepkavības organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, bet izpildītājam — 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.