Pulkvedis Gaugers: Daudzi cilvēki dienestu NBS joprojām cenšas salīdzināt ar padomju armijas klišejām

Gaugers intervijā atgādinājis, ka pērn Mehanizētajā brigādē tika sākta akcija «Esi formā», kurā Latvijā pazīstami cilvēki tika aicināti aizvadīt vienu dienesta dienu kopā ar karavīriem, lai caur savu pieredzi pārbaudītu, kāds dienests ir patiesībā.

«Viens no maniem uzstādījumiem bija parādīt cilvēkiem, ka bruņotie spēki ir kaut kas cits, nekā sabiedrība to ir iedomājusies. Stereotipi aizvien ir dzīvi. Piemēram, man viens paziņa vēl nesen prasīja, vai mēs karavīrus vispār no bāzes laižam ārā,» norādījis Gaugers.

Lai gan kopš Padomju okupācijas režīma krišanas pagājuši jau 30 gadi, daudzi cilvēki dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos savā apziņā cenšas salīdzināt ar klišejām, kādas valdījušas padomju armijā, proti, ka karavīra galvenie uzdevumi ir mazgāt grīdu vai mizot kartupeļus, skaidrojis pulkvedis.

Kopš minētās akcijas ir bijušas vairākas jauno karavīru plūsmas, kuri sākuši pamatapmācību. Par rekrutēšanas rādītājiem Gaugers nav priecīgs, taču «ar kaut ko ir jāsāk» un piebildis, ka ir jāmaina sabiedrības viedoklis par šo sistēmu.

Tāpat bruņotajos spēkos jāapzinās, ka sabiedrībā norit paaudžu maiņa, un jaunie karavīri dienestu uztver nevis kā kaut ko īpašu, bet kā jebkuru darba iespēju Latvijas darba tirgū.

«Manuprāt, Latvijā ir izaugusi paaudze, kas attīstījusies relatīvā pārticībā. Piemēram, manam dēlam apdraudējuma sajūtas kā tādas vairs nav. Tā ir paaudze, kas, paldies Dievam, nespēj iedomāties, kā tas ir — būt apdraudētam. Tādējādi ir ļoti grūti domāt, ka tieši patriotisms būs tas, kas noliks šos jauniešus karavīru ierindā,» uzsvēris Gaugers.

Tāpat jāņem vērā, ka jaunā paaudze ir daudz globālāka, jo jauniešiem ir draugi virknē Eiropas valstu. Arī Eiropas Savienības brīvā darba spēka plūsmas politika ļauj viņiem bez jebkādiem ierobežojumiem strādāt te vienā, te otrā valstī. Tas liek arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem domāt — kā par karavīru piesaisti konkurēt globāli.

Komandieris uzskata, ka līdztekus stabilam atalgojumam un sociālajām garantijām jauniešiem jāpiedāvā arī kas cits — izaicinājums.

«Piemēram, ja runā par mani un maniem pēdējiem 30 dienestā aizvadītajiem gadiem, tad es nevaru iedomāties neko interesantāku. Tu visu laiku izaicini pats sevi. Katru rītu esi noteiktā laikā darbā, jo šis darbs liek sevi disciplinēt, un tikai disciplinēts cilvēks var sasniegt augstākos mērķus. Arī par dinamiku te nav jāsūdzas — šodien tu esi Irākā, rīt — Afganistānā, pēc nedēļas — mācībās ASV, bet pēc mēneša — jau uz vīna glāzi pie Valsts prezidenta. Te nav tādas rutīnas kā civilajā darbā, kur tu apstrādā vienu dokumentu, otru, bet dienas beigās vairs nesaproti, ko esi izdarījis,» savā pieredzē dalījies pulkvedis.

Viņaprāt, tieši ar šādu piedāvājumu varētu ieinteresēt mūsdienu jauniešus, tomēr jāņem vērā, ka daļa jauniešu, saskaroties ar pirmajām grūtībām, mēdz padoties un pamet dienestu, tādēļ viņi ir jāmotivē īpaši, pretējā gadījumā viņi, visticamāk aizbrauks darba meklējumos uz ārvalstīm.

Jau ziņots, ka izvēloties profesionālo dienestu, karavīri iegūst atlīdzību, sākot no 900 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tāpat karavīri saņem plašas sociālās garantijas, tai skaitā valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 % no saņemtā atalgojuma.

Tāpat karavīri saņem bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā arī starptautisko operāciju rajonos. Savukārt, karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.