Profilakses mēnesī bez maksas pieejamas 500 ārsta konsultācijas par analīžu rezultātiem

“Ar šo iniciatīvu vēlamies veicināt iedzīvotāju izpratni par profilaksi kā regulāru un ikvienam pieejamu iespēju rūpēm par savu veselību, kā arī aicināt savlaicīgi novērtēt veselības riskus un izmantot profilakses iespējas,” stāsta Alla Silova, “Veselības centru apvienības” medicīnas direktore.   

“Mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt izskaidrot atsevišķu analīžu rādītāju nozīmi, taču laboratorisko rezultātu izvērtēšanai nepieciešams ārsta profesionālais skatījums. Ārsts, ņemot vērā kopējo veselības stāvokli, simptomus un citus būtiskus faktorus, var pilnvērtīgi interpretēt rezultātus un ieteikt turpmāko rīcību. Ārsta konsultācija, pirmkārt, palīdzēs izprast un mazināt satraukumu par iemesliem kādu analīžu rezultātu rādītāju novirzei no normas un vienlaikus laikus pamanīt iespējamos riskus. Otrkārt, konsultāciju laikā varēs saņemt atbildi uz jautājumu “ko man darīt tālāk?”. Vajadzības gadījumā ārsts sniegs ieteikumus turpmākai rīcībai – speciālista apmeklējumam, padziļinātākai veselības stāvokļa izmeklēšanai,” skaidro Alla Silova.

500 bezmaksas konsultāciju laikā ārsts izvērtēs iesniegtos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, izskaidros būtiskākos rādītājus, sniegs rekomendācijas par turpmāko rīcību un nepieciešamības gadījumā ieteiks vērsties pie speciālista padziļinātai veselības stāvokļa izvērtēšanai.

“Pieaugušā vecumā vēlams vismaz reizi gadā veikt pilnas asins ainas analīzi, iekļaujot iekšējo orgānu – aknu (ALAT, ASAT), nieru (kreatinīns, glomerulārās filtrācijas ātrums, urīnviela), aizkuņģa (lipāze, amilāze) – marķierus. Rezultātus nevajadzētu vērtēt tikai pēc principa – rādītājs ir vai nav paaugstināts vai pazemināts. Būtiski ir saprast, cik liela ir novirze, kādi ir pārējie rādītāji un kāda ir citu veselības faktoru iespējamā ietekme uz rezultātu,” papildina ārste Jana Osīte, “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja, skaidrojot, kādēļ svarīgi analīžu rezultātus pārrunāt ar speciālistu un atgādinot, ka ar ārstu analīžu rezultātus vajadzētu pārrunāt ne vēlāk kā mēnesi pēc analīžu veikšanas.

“Nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka teju 33 % iedzīvotāju laika trūkumu norāda kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem profilaktiski rūpēties par veselību. Tādēļ konsultācijas būs iespējams saņemt attālināti, ātri un ērti, iepriekš veicot pierakstu sev vēlamajā laikā,” vērš uzmanību Alla Silova.

Kā pieteikties bezmaksas konsultācijai?

Vietu skaits ir ierobežots, bezmaksas 20 minūšu ilga ārsta konsultācija analīžu rezultātu skaidrošanai būs pieejamas pirmajiem 500 klientiem. Pieteikties konsultācijai var elektroniski, izvēloties sev piemērotāko konsultācijas laiku. Vairāk informācijas: https://veseliba.lv/lv/patient/karte-veseliba/news/nacionala-profilakses-menesa-bezmaksas-aktivitates-30

Kā sagatavoties konsultācijai?

Konsultācijai jāsagatavo aktuālākie asins analīžu rezultāti, vēlams tādi, kas veikti ne vēlāk kā pēdējā mēneša laikā.

Ko ietver attālināta konsultācija?

Konsultācijas laikā ārsts izvērtēs iesniegto laboratorisko izmeklējumu rezultātus, izskaidros būtiskākos rādītājus, sniegs rekomendācijas par turpmāko rīcību un nepieciešamības gadījumā novirzīs pie speciālistiem padziļinātai veselības stāvokļa izvērtēšanai. Konsultācija nav neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums un neaizstāj klātienes vizīti, ja nepieciešama apskate. Konsultācija neietver recepšu izrakstīšanu un nosūtījumu izsniegšanu.

Par profilakses mēnesi

Lai pievērstu uzmanību profilakses problēmām Latvijā, veicinātu sabiedrības izpratni, aktualizētu savlaicīgas rūpes par veselību un mazinātu šķēršļus pārbaužu veikšanai, veselības uzņēmumi “Veselības centru apvienība” (VCA), “Centrālā laboratorija” un “Mēness aptieka” kopā ar nozares partneriem 9. septembrī iedibināja Nacionālo profilakses dienu.  Septembrī uzņēmumi Latvijā nodrošina dažādas bezmaksas aktivitātes profilaksei un veselības veicināšanai.

Cilvēki vēlas rūpēties par veselību, bet sastopas ar šķēršļiem

Nesen veiktās aptaujas* rezultāti rāda, ka profilakses trūkumu nevar skaidrot tikai ar iedzīvotāju nevēlēšanos rūpēties par savu veselību. Visbiežāk minētais šķērslis profilaktiskām pārbaudēm ir grūtības nokļūt pie speciālistiem – to norādījuši 40 % iedzīvotāju, savukārt 38 % attur finanšu apsvērumi, un 33 % – laika trūkums. Vienlaikus tikai 13 % norāda, ka viņiem nekas netraucē un veic nepieciešamos izmeklējumus.

Vēlas ātrāk un vienkāršāk nokļūt pie ārstiem

Vērtējot iespējamos risinājumus, 74 % uzskata, ka vislielāko ieguvumu sabiedrības veselībai dotu ātrāka piekļuve speciālistiem, bet 67 % – plašākas valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes. 42 % vēlas vienotu un ērtu pierakstu sistēmu, savukārt 24 % – atgādinājumus par veicamajām pārbaudēm, liecina aptauja.