Profesore: Balstvakcīna pret Covid-19 ir būtiska arī omikrona izplatības apstākļos

«Ārsti un epidemiologi turpina argumentēti uzskatīt, ka vakcinācija un jo īpaši balstvakcīna ir nozīmīgākais un ilgtspējīgākais rīks, kas ir mūsu rokās Covid-19 pandēmijas apturēšanai,» atgādina eksperte.

Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Latvijā pašlaik izplatītākais Covid-19 paveids ir omikrons, kas ir aizstājis iepriekš prevalējušo delta paveidu. Lai gan joprojām turpinās pētījumi par omikrona dabu, pēc profesores paustā, pašreizējie novērojumi un secinājumi apliecina, ka šis vīrusa paveids ir ļoti lipīgs, bet slimības gaita ar omikronu inficētajiem lielākā daļā gadījumu ir viegla vai vidēji smaga.

«Diemžēl, tas var radīt iluzoru drošības sajūtu un nepareizas rīcības stratēģijas,» stāsta Ķīvīte-Urtāne, norādot uz Pasaules Veselības organizācijas pausto, ka omikrona paveida gadījumā joprojām ir novērojams viss inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu seku spektrs — sākot ar asimptomātisku Covid-19 gaitu un noslēdzot ar smagu slimības gaitu, kas rezultējas ar nonākšanu stacionārā vai pat nāvi.

Līdzīgi arī Latvijā kopš gada sākuma novērojams stacionēto cilvēku ar apstiprinātu Covid-19 infekciju skaita pieaugums, turklāt aizvien katru dienu tiek ziņots par nāves gadījumiem cilvēkiem, kuriem ir apstiprināta Covid-19 infekcija. Tādēļ arī profesores ieskatā, apzinoties ikviena cilvēka dzīvības vērtību, būtu jādara viss iespējamais, lai maksimāli samazinātu nāves gadījumu skaitu.

Viltus drošības sajūtu varot radīt arī sabiedrības veselības institūciju publicētie dati par to, ka omikrona paveida izplatības pieauguma laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri nonāk slimnīcās, taču Covid-19 tiem nav pamata diagnoze. «Speciālisti atgādina, ka ir zinātniski pierādīts, ka Covid-19 vīruss spēj izraisīt dažādu hronisku saslimšanu, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimību, akūtu un būtisku saasināšanos. Vīruss spēj izsaukt arī tādu hronisku saslimšanu dekompensāciju un manifestēšanos, par kurām cilvēks iepriekš nav nojautis, piemēram, cukura diabēta,» skaidro profesore.

Pēc viņas paustā, nozares eksperti ārvalstīs arī uzsver, ka laiks, kas ir pagājis kopš vīrusa omikrona paveida atklāšanas, ir īss, un vēl nav zināms, cik bieži un cik smagas formas tā dēvētā «garā Covid» sekas rada inficēšanās ar šo vīrusa paveidu.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka vakcīnu ražotāji jau strādā pie omikrona specifiskas vakcīnas, tādēļ tas varot ietekmēt iedzīvotāju vēlmi saņemt šobrīd pieejamajās vakcīnas, to skaitā arī balstvakcīnas. Taču Ķīvīte-Urtāne atzīmē, ka jauna, vīrusa paveidam pielāgota vakcīna nebūs pieejama tik drīz — tas drīzāk ir gana daudzu mēnešu jautājums. Līdz ar to profesore uzsver, ka atlikt vakcīnas saņemšanu šobrīd nav pamata — jaunāko pētījumu dati apliecina, ka patlaban pieejamās vakcīnas ir gana efektīvas arī pret vīrusa omikrona paveidu, ja ir saņemts pilns vakcinācijas kurss un balstvakcīnas deva.

Profesore skaidro, ka, piemēram, jaunākie, šī gada janvāra beigās publicētie dati par «Moderna» balstvakcīnu apliecina, ka septiņus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas (un pirms trešās (balstvakcīnas) devas) omikrona paveida neitralizācija tika konstatēta 55% pētījuma dalībnieku. 

Savukārt balstvakcinācija ar 50 mikrogramu balsta devu panāca omikrona paveidu neitralizējošo antivielu ģeometriskā vidējā titra (ĢVT) pieaugumu, un mēnesi pēc devas saņemšanas tas bija 20 reižu augstāks nekā maksimāli sasniegtais omikrona paveidu neitralizējošo antivielu titrs mēnesi pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas. Sešus mēnešus pēc balstvakcinācijas omikrona paveidu neitralizējošo antivielu titrs bija 6,3 reizes zemāks nekā minētais maksimālais titrs mēnesi pēc balstvakcinācijas, taču visiem (100%) pētījuma dalībniekiem tas bija nosakāms, un ĢVT bija pat augstāks nekā mēnesi pēc otrās devas saņemšanas.

Tikmēr ražotājs «Pfizer»/»BioNTech» jau decembrī paziņoja, ka viņu veiktie pētījumi liecina — balstvakcīnas deva paaugstina omikronu neitralizējošo antivielu titru pat 25 reizes (salīdzinot ar divām devām), un cilvēkiem, kuri saņēmuši trešo vakcīnas devu, neitralizējošo antivielu līmenis pret omikrona variantu esot līdzvērtīgi augsts, salīdzinot ar iepriekšējiem vīrusa paveidiem pēc divu vakcīnas devu saņemšanas.

Profesore arī izceļ Lielbritānijas atbildīgo dienestu janvāra beigās publiskoto vakcīnu monitoringa informāciju, kas apkopota aplūkojot visu valstī pieejamo vakcīnu veidu efektivitāti kopumā pret vīrusa omikrona paveida izraisītajām sekām. Tā liecinot, ka sešus mēnešus vai ilgāk pēc pamata vakcinācijas kursa pabeigšanas efektivitāte attiecībā pret hospitalizāciju bija 30-35%, taču laika periodā līdz trim mēnešiem pēc balsta devas saņemšanas šis rādītājs bijis 80-95% apmērā. Savukārt četrus līdz sešus mēnešus pēc trešās devas saņemšanas tas joprojām bijis vairāk nekā divas reizes augstāks — 75-80%. Attiecībā pret letālu iznākumu sešus un vairāk mēnešus pēc otrās devas saņemšanas efektivitāte bija 40-70%, savukārt laika periodā līdz trim mēnešiem pēc balsta devas saņemšanas efektivitāte bija 85-99%.

Tāpat esot novērots, ka balstvakcīna spēj vismaz daļēji pasargāt arī no simptomātiskas Covid-19 norises. Četrus līdz sešus mēnešus pēc balsta devas saņemšanas efektivitātes rādītāji šajā aspektā bijuši 40-50%.

Arī nesen publicēts pētījums, kas veikts ASV, pēc ekspertes paustā, parāda, ka trešā mRNS — «Pfizer»/»BioNTech» vai «Moderna» — vakcīnas deva spēj ievērojami paaugstināt aizsardzību pret simptomātisku saslimšanu inficēšanās ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu gadījumā. Pētījumā esot apkopoti dati par pilngadīgām personām no 49 štatiem, kā rezultātā autori secinājuši, ka balstvakcīnas relatīvā efektivitāte pret simptomātisku infekcijas norisi ir 67% (ja salīdzina ar nevakcinētām personām) vai 66% (ja salīdzina ar personām, kuras saņēmušas tikai mRNS vakcīnu pamatkursu jeb divas devas).

Pētījuma autori līdzīgos efektivitātes procentus skaidrojuši ar jau iepriekš citos pētījumos pierādīto faktu, ka, ja kopš pamatkursa saņemšanas ir pagājis pusgads vai ilgāk — aizsardzība pret simptomātisku saslimšanu ir teju izzudusi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām vakcinācija pret Covid-19, sevišķi, ja saņemta balstvakcīnas deva, joprojām ir efektīvākais pandēmijas ierobežošanas instruments, lai samazinātu smagas slimības gaitas un nāves risku. Organizācija arī atgādina, ka vakcīnas tostarp novērš daļu inficēšanās un tālākas transmisijas gadījumu, tomēr nepilnīgi, tādēļ joprojām aktuāli ir arī nefarmaceitiskie pasākumi, piemēram, mutes un deguna aizsegu lietošana, telpu vēdināšana, roku dezinfekcija, distances ievērošana, nepulcēšanās.