Prezidents lūdz Saeimu pārvērtēt tiesnešu un prokuroru izdienas pensiju reformu

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas — šobrīd izdienas pensijas — saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) vērš uzmanību, ka gan likuma mērķī, gan likuma anotācijā pamatoti uzsvērts Satversmē nostiprinātais neatkarīgas tiesu varas princips un individuālas tiesnešu neatkarības garantijas.

Prezidents uzsver, ka mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad jo īpaši svarīga ir demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas saglabāšana, nav pieļaujama nekāda tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantiju apzināta vai neapzināta vājināšana. Viņš norāda, ka neatkarīga tiesu vara ir kritiski svarīga, lai nepieļautu tiesību nelabticīgu izmantošanu un novērstu jebkādus mēģinājumus vērsties pret Latvijas valsti. Pašaizsargājošā demokrātija nav iespējama bez neatkarīgas tiesu varas, pauž prezidents.

«Tādēļ tiesnešu neatkarības garantijas nav un nedrīkst būt pašmērķis. Tiesnešu neatkarības garantiju nodrošināšana ir no Satversmes izrietošs valsts pienākums, lai tiesu vara spētu nodrošināt un aizsargāt privātpersonu tiesības un likumīgās intereses strīdos arī pret pašu valsti,» uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē Mieriņai.

Rinkēvičs norāda, ka Satversmes tiesa savā judikatūrā ir pietiekami precīzi konkretizējusi tiesnešu neatkarības principu, norādot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām garantijām, tostarp tiesneša amatā atrašanās garantijām, tiesneša institucionālās neatkarības un neatkarības no politiskās ietekmes garantijām, kā arī finansiālās drošības garantijām.

«Tādējādi tiesnešiem individuāli piešķirtās konstitucionālā ranga neatkarības garantijas nozīmē, ka tiesnešu sociālo garantiju — speciālo pensiju — jautājums ir būtiski atšķirīgs no citu pensiju regulējuma, un valsts nodrošināto izdienas pensiju sistēmas kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensiju sistēmas reformas pamatošanai,» rakstīts Valsts prezidenta vēstulē.

Prezidents uzsver, ka likuma izstrādes materiāliem un likumdošanas procesam Saeimā jāsniedz pārliecība, ka likumdevējs pienācīgi ir ņēmis vērā īpašo nošķīrumu un lēmums par tiesnešu pensiju sistēmas reformu ir pieņemts, apzinoties tā saistību ar tiesnešu neatkarību.

«Tādēļ bez ievērības nevar atstāt Tieslietu padomes vēstulē pausto viedokli, ka šobrīd nav gūstams apstiprinājums tam, ka tiesnešu pensijas sistēmas izmaiņu autori būtu vadījušies no varas dalīšanas principa, ievērojot tiesnešu neatkarības principu un Satversmē ietvertās tiesnešu finanšu drošības garantijas, kā arī no objektīvos datos balstītas informācijas par tiesnešu pensiju sistēmas izmaiņu fiskālo ieguvumu,» pauž prezidents.

Vienlaikus Rinkēvičs norāda, ka atzinīgi ir vērtējams Saeimas lēmums izskatīt likumu trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā, tādējādi dodot papildu laiku viedokļu par likumu uzklausīšanai.

«Ar īpašu atzinību ir vērtējami tieslietu ministres iesniegtie un Saeimas atbalstītie priekšlikumi pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, lai nodrošinātu optimālāku līdzsvaru starp valsts atbildīgu pieeju ilgtermiņa finanšu saistībām un no tiesu varas neatkarības principa izrietošajām garantijām,» pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Prezidents, atbalstot nepieciešamību ieviest tiesu varas neatkarības standartam atbilstošu sociālo garantiju regulējumu, vienlaikus valstiski risinot ar izdienas pensiju sistēmu identificētos riskus, aicina Saeimu vēlreiz izvērtēt 2026. gada 12. februārī pieņemto Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, lai pārliecinātos, ka tajā piedāvātais tiesnešu speciālo pensiju regulējums atbilst Satversmē nostiprinātajām tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijām.

Tāpat viņš lūdz Saeimu izvērtēt likuma papildināšanu ar pārejas noteikumu, aicinot Ministru kabinetu un Tieslietu padomi līdz 2030. gada 1. martam veikt izvērtējumu par jaunās tiesnešu speciālās pensijas tiesiskā regulējuma ietekmi uz tiesnešu cilvēkresursiem, tostarp iespējamajām tendencēm atstāt tiesneša amatu saistībā ar valsts garantētā finanšu nodrošinājuma izmaiņām. Viņš arī lūdz informēt Saeimu par minētā izvērtējuma rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tā piemērošana nerada tiešus vai netiešus riskus tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijām.

Jau ziņots, ka Saeima 12. februārī trešajā lasījumā pieņēma speciālās pensijas likumu tiesnešiem un prokuroriem.

Izmaiņas izstrādātas, jo paredzēts mainīt līdzšinējo izdienas pensiju sistēmu, to vairs neattiecinot uz tiesnešiem un prokuroriem. Lai nostiprinātu tiesnešu un prokuroru neatkarību, nodrošinot tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, jaunais likums noteiks speciālās pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību tiesnešiem un prokuroriem.

Izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus. Pilnā apmērā tas attieksies uz tām amatpersonām, kuras darbu tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā sāks no 2027. gada 1. janvāra un kuras šajos amatos būs nostrādājušas mazāk par 15 gadiem, kā arī uz tām personām, kuras vēl tiks ieceltas tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā.

Lai saņemtu speciālo pensiju, personai būs jāsasniedz 25 gadu darba stāžs, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā, kā arī tā ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums. Tāpat speciālo pensiju varēs saņemt persona, ja tā no amata atbrīvota veselības dēļ un ja tai ir vismaz 25 gadu stāžs, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti tiesneša, prokurora vai tiesībsarga amatā. Patlaban izdienas pensijā tiesneši var doties 65 gadu, bet prokurori 50 gadu vecumā, ja izdienas stāžs sasniedz 20 gadus, no kuriem desmit gadi nostrādāti atbilstošajā amatā.

Prokuroriem minimālo izdienas pensionēšanās vecumu plānots pakāpeniski palielināt kopumā par 15 gadiem, lai to pielīdzinātu esošajam tiesnešu izdienas pensijas vecumam — 65 gadiem. Šādu nosacījumu paredz attiecināt uz tiem prokuroriem, kuriem nākamā gada beigās izdienas stāžs būs vairāk par desmit gadiem, bet nepārsniegs 15 gadus.

Paaugstinot pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, persona ilgāk paliks darba tirgū, tostarp saņems algu un maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas, teikts likumprojekta anotācijā.

Noteikts, ka Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Iepriekš Valsts kanceleja norādīja, ka bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā — gandrīz 1,7 miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē Saeima jau ir pieņēmusi izmaiņas vairākos likumos, kas reformēs izdienas pensiju sistēmu.

Valsts kanceleja piedāvāja no 2027. gada no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu.