Prezidents iesniedz grozījumus likumā nostiprināt apņemšanos valsts aizsardzībā ieguldīt vismaz 5% no IKP

Latvijas politiķi jau labu laiku ir apņēmušies īstenot NATO plānu valstīm aizsardzībā ieguldīt vismaz 5% no IKP. Latvija jau šogad budžetā ir ļoti tuvu šim rādītājam, bet tagad «ar prezidenta rokām» nāk rosinājums ieguldījumu apmēru aizsardzībā oficiāli nostiprināt likumā.

Kā aģentūru LETA informēja Rinkēviča komunikācijas padomnieks Mārtiņš Drēģeris, prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam vērš uzmanību, ka starptautiskā drošības situācija kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas īstenoja iebrukumu Ukrainā, ir būtiski un neatgriezeniski mainījusies. Krievijas drauds turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas — Krievija attīstīs militārās spējas un radīs nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO, pauž prezidents.

Prezidenta vēstulē akcentēts, ka Valsts aizsardzības finansēšanas likuma mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā NATO dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai un tādējādi atbalstītu Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Šobrīd likums Ministru kabinetam dod uzdevumu, sagatavojot likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzēt finansējumu valsts aizsardzībai 2027. gadā un turpmākajos gados — ne mazāku kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP. «Šāds likumā nospraustais mērķis finansējumam valsts aizsardzībai vairs nav aktuāls un atbilstošs,» pausts Rinkēviča vēstulē.

Prezidenta ieskatā, Latvijas saistību pret NATO izpilde, Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšana atbilstoši NATO spēju mērķiem, Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana sabiedroto spēkiem, kā arī militārās industrijas stiprināšana nav iespējama bez finansējuma valsts aizsardzībai mērķtiecīgas palielināšanas.

«Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP ikgadēji līdz 2035. gadam. Pamatojoties uz pašreizējo ģeopolitiskās situācijas attīstību, un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, ir jānodrošina prognozējams aizsardzības finansējuma apjoms, attiecīgi arī 2027. gadā un turpmākajos gados ieguldot ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, tādējādi izpildot NATO noteiktos kritērijus,» rakstīts vēstulē.

Jau ziņots, ka prezidents trešdien tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un amatpersonas bija vienisprātis, ka jāveic grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, tur ierakstot, ka no 2027. gada ieguldījumiem aizsardzībā atbilstoši NATO noteiktajiem kritērijiem jābūt ne mazākiem kā 5% no IKP.

Vēl līdz tam atbalstu šādam ieguldījumu apmēram aizsardzībā ir paudusi virkne valsts politiķu.