Pret Gobzemu sākts process par nesankcionēto protesta akciju pret «obligātu vakcināciju»

Saistībā ar trešdien notikušo nesankcionēto pulcēšanos Rīgas centrā policija vērtēs iesaistīto personu atbildību, patlaban ir sākts administratīvā pārkāpuma process pret šī pasākuma organizatoru, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Tāpat policija vakar notikušo ir fiksējusi ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem. Iegūtie materiāli tiks analizēti un vērtēti, vai tajos nav saskatāmi pārkāpumi.

Jau ziņots, ka trešdienas vakarā vairāki simti cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, paužot neapmierinātību ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta.

Aicinājumu pulcēties šodien bija izplatījis opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (LK), un iedzīvotāji sākotnēji bija ieradušies pie Saeimas ēkas, tad piestāja pie Brīvības pieminekļa un devās līdz valdības ēkai. Pats Gobzems arī bija protestā, taču vēlāk no notikuma vietas aizgāja.

Kā novēroja aģentūra LETA, sanākušie daļēji bloķēja Brīvības bulvāra posmu iepretim valdības mājai, stāvot uz ielas braucamās daļas. Protestētāji bija izvietojušies abās ielās pusēs. 

Starp klātesošajiem ir dažāda vecuma cilvēki, pārsvarā tie ir darbaspējīga vecuma iedzīvotāji. Dažiem cilvēkiem ir Latvijas valsts karogi, dažiem — plakāti, kuros pausta neapmierinātība ar vakcinācijas procesu un bērnu vakcinēšanu. 

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Par likumprojektu balsoja 45 deputāti, un pret bija 20 parlamentārieši. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro, galīgo, lasījumu noteikts 18.augusts.

Ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Likumprojekta autori norādījuši, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.

Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.

Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu «amatpersona» tiek saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības iestāžu amatpersonas.

Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.

Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.