Politoloģe: Ādamsona apcietināšana īpaši neietekmēs «Saskaņas» pozīcijas nākamajās Saeimas vēlēšanās

Viņa aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šāds notikums, ņemot vērā «Saskaņas» elektorātu, nevarētu ietekmēt partijas pozīcijas, jo «Saskaņa» nemēģina sevi īpaši pozicionēt kā politisko spēku, kurš gribētu strādāt arī ar latviešu auditoriju.

Metla-Rozentāle pieļāva, ka «Saskaņas» vēlētāju Ādamsona iespējama spiegošana Krievijas labā īpaši nesatrauc. Turpretī, ja «Saskaņa» cerētu uz latviešu auditoriju, fakts, ka viens no vadošajiem partijas cilvēkiem, iespējams, strādā Krievijas labā, būtu graujošs.

Viņa uzsvēra, ka šāds notikums negatīvi ietekmē parlamenta tēlu un uzticību valsts pārvaldei kopumā. 

«Ja viens no deputātiem, iespējams, spiegojis Krievijas labā un tiek apsūdzēts šādā nodarījumā, tad tas ir graujoši tieši no sabiedrības skatījuma par to, kā strādā mūsu valsts pārvalde,» teica politoloģe, piebilstot, ka valsts pārvaldes prestižs jau tā ir zems, un šāds notikums to grauj vēl vairāk.

Lūgta komentēt, vai «Saskaņas» interesēs šobrīd būtu aizstāvēt Ādamsonu jeb rūpēties par partijas tēlu, Metla-Rozentāle teica, ka «Saskaņa» šobrīd nevar nodot savu biedru, ja tā koncentrējas uz krievvalodīgo elektorātu. Viņasprāt, politiskais spēks vēlētāju acīs varētu kļūt par nodevējiem, ja neaizstāvēs «savējo». 

Pēc viņas domām, vēlētāji tēla glābšanu, iespējams, nenovērtētu, ja uzskatīs, ka notikušais nav «nekas tāds». Politoloģes ieskatā, «Saskaņai» jāatrod pozīcija, uz ko viņi pretendē nacionālā līmenī — vai tas ir krievvalodīgais vēlētājs jeb arī latviešu elektorāts.

Metla-Rozentāle arī minēja, ka vērojot dažādas attīstības tendences, piemēram, notikumus Rīgas domē, nākamajās vēlēšanās izredzes iekļūt parlamentā varētu būt arī Latvijas Krievu savienībai (LKS), jo viena daļa vēlētāju esot nedaudz vīlušies «Saskaņas» pozīcijās.

Eksperte pagaidām neredz «Saskaņas» pozicionēšanos, tomēr varbūt tam vēl ir par agru. Viņa rosināja politisko spēku kļūt orientētākiem, piemēram, tikai uz krievvalodīgo auditoriju, un mēģināt pārspēt LKS, vai skatīties citā virzienā, proti, uz latviešu vēlētājiem. Tomēr otrais ceļš, viņasprāt, «Saskaņai» ir pazaudēts.

«Ir tik daudz kļūdu bijis, ka «Saskaņa» laikam vairs neplāno iet latviešu vēlētāju virzienā. Arī, kandidējot uz Rīgas domi, partijas piedāvājums bija izteikti vērsts krievvalodīgo auditorijas virzienā,» pauda politoloģe, piebilstot, ka, iespējams, Ādamsona apcietināšana «Saskaņas» vēlētāju acīs ir nevis neveiksme, bet teju kā partijas spēka apliecinājums.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas vairākums ceturtdienas rītā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma Ādamsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim vien paziņojis, ka dienests ceturtdien veicis neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu. Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. 

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus — dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret «Nord Stream 2». Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.