PMLP: Nepilnu četru gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits ar derīgām uzturēšanās atļaujām Latvijā samazinājies par 11 800

Komisija otrdien sprieda par Latvijas pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām un Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Briede iezīmēja, ka ar statusu — personas, kuras pirms citas valsts pilsonības saņemšanas, bijušas Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi — šā gada sākumā Latvijā uzturējās 1166 personas. Tostarp visvairāk bija Ukrainas pilsoņi — 388, 273 bija Krievijas pilsoņi, 302 bija Baltkrievijas pilsoņi, pa 21 — Izraēlas un Moldovas pilsoņiem.

Briede norādīja, ka vēl nav noslēdzies process saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kas prasīja Krievijas pilsoņiem pārformēt uzturēšanās atļaujas, iegūstot ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

2022. gada septembrī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā mainīja uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredzēja, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, PMLP bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Briede informēja, ka attiecīgie grozījumi attiecās uz 25 300 personu. Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā 2024. gadā paredzēja, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem pirms Krievijas pilsonības iegūšanas Latvijā ir bijusi pastāvīgā dzīvesvieta un kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar likumu «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā», līdz 2025. gada 30. jūnijam jāiesniedz pārvaldē dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Šie grozījumi attiecās uz aptuveni 4600 personām.

Tātad kopumā aptuveni 30 000 Krievijas pilsoņiem vajadzēja pārformēt nacionālās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nokārtojot valsts valodas pārbaudi, kā arī pierādot atbilstību pārējiem kritērijiem, lai kvalificētos ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, iezīmēja Briede.

Kā norādīja PMLP pārstāve, šī gada martā ar derīgām ES pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām Latvijā uzturas apmēram 15 000 personas, ar nacionālajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām — 1238 personas.

Līdztekus Latvijā joprojām uzturas apmēram 2700 Krievijas pilsoņi ar atļauju, kas saņemta saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, reaģējot uz to, ka ļoti daudz personu nevarēja nokārtot šo valsts valodas pārbaudi. Šīm personām tika dota iespēja Latvijā uzturēties divus gadus, kuru laikā jānokārto valodas pārbaude, jāpieprasa ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Sākotnēji šo atļauju saņēma gandrīz 5000 personu, līdz ar to puse šīs atļaujas pārformējusi uz citiem atļauju veidiem.

Runājot par personām, kas nekvalificējās statusa saņemšanai vai neiesniedza nevienu pieteikumu, Briede informēja, ka ir izdoti 84 izbraukšanas rīkojumi, pieņemti 22 lēmumi par piespiedu izraidīšanu. Līdz tam brīvprātīgi izceļojuši aptuveni 2600 Krievijas pilsoņu.

Savukārt, runājot par personu grupu, uz kurām attiecas 2024. gada Imigrācijas likuma grozījumi, ar tām PMLP norisinās aktīvs darbs, jo pēdējais oficiālais datums līdz kuram bija noteikta izceļošana personām, kuras nebija iesniegušas pieteikumus uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, bija šī gada 16. februāris. Šobrīd Valsts robežsardze veic pārbaudi par 108 personām, kurām atļauja tika anulēta jau 2025. gada jūlijā, bet par 78 personām PMLP tikko nosūtījis informāciju Valsts robežsardzei sākotnējai pārbaudei.

Kā vēstīts, Saeima iepriekš ievēlēja locekļus parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai vētītu problēmas nacionālā un ES līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Par komisijas vadītāju ievēlēts Jānis Dombrava (NA), bet par sekretāru — Jānis Dinevičs (ZZS).

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.