Pirmajā lasījumā atbalsta NA rosinājumu noteikt naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču publisku izstādīšanu

Par likumprojekta virzību nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē nobalsoja četri deputāti, divi balsojuši pret, bet seši balsojumā nepiedalījās.

Vairākas personas norādīja, ka likumprojekts ir jāpapildina pirms otrā lasījuma, lai tiktu novērstas vairākas bažas. Tieslietu ministrijas uztverē likumprojektā būtu jāapzinās, cik privātīpašumus šādi grozījumi skars. Ministrija konkrēto likumprojektu neatbalstīja, jo likumprojekts nerisināšot izvirzītos mērķus.

Arī Ārlietu ministrijas pārstāve Kristīne Līce uzsvēra, ka, pieņemot šāda veida grozījumus, ir jāskata arī cilvēku pamattiesību aspekts, proti, tiesības uz īpašumu, kā arī jāapzinās, ka Latvijai ir saistoši vairāki starpvalstu līgumi.

Grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā pērn martā iesniedza NA parlamentārieši Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Rihards Kols.

Kā ziņots, NA deputāti skaidro, ka likumprojekta mērķis ir panākt, lai vēl atlikušie PSRS varas simboli — ieroči un militārā tehnika, kas atrodas uz goda pjedestāliem Latvijas publiskajā vidē ārpus muzejiem, — tiktu demontēti.

Administratīvo sodu aicināts noteikt par bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā, ja izstādīšanas kopējais laiks pārsniedz 30 dienas, izņemot muzejos.

NA politiķi par to rosina piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro un juridiskajai personai līdz 2900 eiro. Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu iespēju publiski godināt nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju savienības bruņotos spēkus, izstādot goda vietās to ieročus un militāro tehniku, skaidrots tā anotācijā.

Deputāti norāda, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā publiskās vietās uz postamentiem tika uzstādīta visdažādākā militārā tehnika, lai iezīmētu PSRS okupētās teritorijas un skaidri norādītu vietējiem iedzīvotājiem, kādas varas pakļautībā tie atrodas. Bieži militārā tehnika tika izvietota goda vietā pie okupācijas armijas bāzēm.

Beidzoties PSRS okupācijai vairums šo kara tehnikas monumentu tika demontēti, taču ne visi, tāpēc likumprojekts palīdz Latvijas sabiedrībai atbrīvoties no okupācijas sekām, uzsver Nacionālās apvienības pārstāvji.

Politiķi pauž, ka likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un ka par grozījumu projekta notikušas konsultācijas ar Latvijas Politiski represēto apvienību, Rīgas Politiski represēto biedrību, Kurzemes rajona Politiski represēto klubu un Latvijas pārstāvi Bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskajā asociācijā.

«Okupācijas varu represēto un politieslodzīto pārstāvji pauduši atbalstu likumprojektam,» teikts grozījumu anotācijā.

Izmaiņas piedāvāts veikt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Kā ziņots, 2021.gada februāri Jēkabpilī pazuda lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla. Policija par zādzību sāka kriminālprocesu.

Prokuratūra pagājušā gada nogalē šajā kriminālprocesā cēla apsūdzību zemniekam un uzņēmējam, bijušajam Krustpils novada vadītājam Gundaram Kalvem.