Pedagogu arodbiedrības piketā pie Saeimas pulcējušies ap 3000 cilvēku

Piketa dalībnieki pārstāv vairākus Latvijas novadus, tai skaitā Cēsu, Talsu, Daugavpils, Rēzeknes, Bauskas, Dobeles un citus.

Dalībnieki masveidā skandina zvaniņus un sauc saukļus, piemēram, «Samērīgu slodzi!» un «Deputātu algas!».

  
 
Piketa vietā ir izvietoti vairāki desmiti lapiņu ar pedagogu vakanču aprakstiem dažādu novadu skolās. Papildus protestētāji tur dažādus plakātus, pieprasot darba slodzi, kur 40% no slodzes būtu atvēlēta, lai sagatavotos mācību stundām.

Piketā pagaidām nekādi konflikti nav izvērtušies.

Jau ziņots, ka šodien notiekošā piketa trīs galvenās prasības ir sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvērusi, ka izglītības sistēma valstī ir sabrukuma priekšā, un tas pavisam drīz var rezultēties ar to, ka nebūs vairs, kas iet klasēs, kas vada stundas. Tādā gadījumā būtiski cietīšot izglītības kvalitāte un pieejamība.

Arodbiedrība piketā prasa tikšanos gan ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), gan ar Saeimas prezidija locekļiem un nozares ministru.

Argumentējot LIZDA lēmumu «iziet ielās», arodbiedrības priekšsēdētāja Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām.

Vanagas vērtējumā, «IZM manipulē ar cipariem», «uz papīra» solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, «kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās», nebūs. «Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē,» uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Līdztekus prasībai apturēt jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas sadales modeļa ieviešanu LIZDA organizētajā piketā tiks aktualizētas arī citas līdz šim vairākkārt izteiktās pedagogu prasības, proti, darba slodzes sabalansēšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ar ne vairāk kā 30 kontaktstundām nedēļā pie 40 darba stundu slodzes, tāpat arī darba slodzes sabalansēšana vispārizglītojošos skolu pedagogiem ar ne vairāk kā 60% kontaktstundu nedēļā.

Kā vēstīts, Ministru kabineta noteikumu projektā «Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs» IZM valdībai piedāvā modeli, kas paredz, ka par izglītības iestāžu finansēšanu galvenokārt atbildēs pašvaldības jeb vairāk nebūs centralizētas sistēmas iestāžu dotāciju sadalījumā.

IZM plāno paaugstināt pedagogu darba minimālo likmi, bet citus atalgojuma celšanas plānu tuvākajam laikam nav.

IZM ir diskutējusi par iespēju ieviest veicināšanas sistēmu. Sistēma sniegtu papildu iespējas tām pašvaldībām, kurām ir labi skolu tīkli, skolotāju un skolēnu attiecības un citi kritēriji.

Par algu celšanas grafiku ir speciāli izveidota darba grupa, kura arī skata šos jautājumus.

Papildus LIZDA mudina arī augstākās izglītības pārstāvjus piedalīties piketā pie Saeimas.

Arodbiedrība uzsver, ka līdzās skolotāju prasībām, LIZDA Saeimai un valdībai izvirza arī augstākās izglītības iestādēm aktuālas prasības par augstākās izglītības iestāžu pedagogu minimālās darba samaksas grafika izstrādi un apstiprināšanu nākamo piecu gadu periodam, par valsts finansējuma palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei, lai visas augstākās izglītības iestādes būtu spējīgas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu akadēmiskajam personālam, kā arī par sabalansētām darba slodzēm, kas ietvertu visus darba pienākumus un novērstu pārslodzi.

Pēc LIZDA aplēsēm, lai sasniegtu Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni, augstākajā izglītībā būtu nepieciešams ieguldīt 82 miljonus eiro, lai publiskie izdevumi Latvijas augstākajai izglītībai sasniegtu 0,82% no iekšzemes kopprodukta.

Pamatojot prasības augstākajā izglītībā un zinātnē, LIZDA atgādina, ka valsts finansējums augstskolām neesot sasniedzis 2008.gada līmeni, un, lai arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir atbalstāmi priekšlikumi, piemēram, par 30%-60% palielināt finansējumu augstākās izglītības institūcijām, arodbiedrībai neesot pārliecības, ka šo priekšlikumu finansēšana tiks atbalstīta, lemjot par budžetu.

Pēdējā minimālā atalgojuma palielināšana akadēmiskajam personālam no valsts puses īstenota 2021.gada 1.janvārī, bet šogad augstskolu pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai finansējums netika piešķirts, sūkstās LIZDA. Kā uzskata arodbiedrība, faktiskā atlīdzība valsts augstskolās ir nevienlīdzīga un diskriminējoša — dažās valsts augstskolās profesori, asociētie profesori, docenti 2021.gadā ir saņēmuši mēneša neto atalgojumu zemāku par 1000 eiro, bet lektori — zemāku par 500 eiro, «kas pat nav atbilstoši zemākajai mēneša darba algas likmei».