Pēc tikšanās ar Kariņu Plešs nemaina viedokli par Rīgas attīstības plānu

Plešs aicināja Kariņu uz sarunu par Rīgas attīstības plānu, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir nolēmusi apturēt, jo saskata tajā vairākus trūkumus.

«Novērtēju, ka Ministru prezidents atsaucās aicinājumam uz sarunu, kurā Kariņu iepazīstināju ar juridisko pamatojumu Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanai,» teica Plešs.

Ministrs ar sava padomnieka Mika Strazdiņa starpniecību aģentūru LETA informēja, ka viņi ar premjeru esot vienisprātis, ka risinājumi jāmeklē sarunu ceļā. «Ministrija jau četru gadu garumā Rīgas pašvaldībai norādījusi uz problēmām, kas ielaistas toreiz vēl topošajā teritoriālajā plānojumā, un es vairākkārt esmu aicinājis galvaspilsētas mēru uz sarunu. Arī šobrīd esmu gatavs runāt ar Rīgas domi, ja otrā pusē ir kāds, kas vēlas meklēt konstruktīvu dialogu,» teica ministrs.

Plešs uzsvēra, ka likumā ir skaidri noteikta procedūra, kā rīkoties, ja pašvaldības pieņemtajos lēmumos konstatēts juridisks brāķis. Tiesiskā valstī nav augstāka spēka par likumu, un ikvienai pašvaldībai, ikvienam dokumentam ir jāatbilst mūsu valstī pieņemtajai likumdošanai.

Kļūdas, kas jālabo, Rīgai esot labi zināmas, un nepilnību novēršanai jāķeras klāt nekavējoties. Satversmes tiesa varot būt vidutājs, kas atrisina ķildas, taču nesniedz drīzu risinājumu situācijai pēc būtības.

LETA jau ziņoja, ka VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, pagājušonedēļ preses konferencē pavēstīja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Staķis šim lēmumam nepiekrīt un ir paudis neizpratni par to. Reaģējot uz minēto Pleša lēmumu, viņš izstājies no partijas «Kustība «Par!»», kas automātiski nozīmē izstāšanos arī no Pleša pārstāvētās «Attīstībai/Par!».

Kā iepriekš skaidroja Plešs, pašvaldībai ir divas turpmākās rīcības iespējas — tā var pārsūdzēt ministra rīkojumu par teritorijas plānojuma apturēšanu Satversmes tiesā vai arī veikt labojumus plānojumā, rīkot sabiedrisko apspriešanu, salāgojot visu iesaistīto pušu intereses un no jauna pieņemt teritorijas plānojumu.