Pavļuts: Latvijā atklātais saslimšanas gadījums ar koronavīrusa Dienvidāfrikas paveidu tiek rūpīgi analizēts

Pēc viņa teiktā, šādi arī būtu jārīkojas, ja atklātos vēl kādi šī paveida gadījumi.

Līdz šim Dienvidāfrikas Republika ir atteikusies no plāniem izmantot «AstraZeneca» vakcīnu, pamatojot šādu izvēli ar pētījuma datiem, kas liecina, ka šī vakcīna nenodrošina aizsardzību pret saslimšanu ar Dienvidāfrikas paveidu vieglā un mērenā formā.

Vaicāts, kā rīkoties, ja arī Latvijā, kur «AstraZeneca» ir populārākā vakcīna, šis gadījums vēršas plašumā, ministrs atbildēja, ka «tas, kas attiecas uz Dienvidāfrikas paveidu, kā ari dažiem citiem, šī dažādu vakcīnu veidu efektivitāte vīrusa celmiem atšķiras, tāpēc šeit nebūtu pamata runāt tikai par «AstraZeneca»».

Tomēr ministrs arī atgādināja, ka no aprīļa Latviju sasniegs arī citas vakcīnas, tostarp «Johnson & Johnson» jeb «Janssen».

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) aģentūru LETA informēja, ka sākotnējie epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka saslimušais nav ceļojis, bet inficēšanās apstākļi pagaidām nav noskaidroti un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Reizē SPKC neizslēdz, ka šis gadījums varētu būt ievests.

SPKC arī skaidro, ka Dienvidāfrikā pirmreizēji konstatētais SARS-CoV-2 celms B.1.351 šobrīd aizvien biežāk tiek novērots arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Šī paveida izplatība ne visas situācijās ir saistāma ar ceļošanu, jo dažās valstīs jau ir novērota šī celma vietējā pārnešana un ar to saistītie uzliesmojumi. Pēc centra paustā, ir novērots, ka B.1.351 celms ir saistāms ar intensīvāku izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku. Vairāk nekā 90% no visiem Covid-19 gadījumiem Dienvidāfrikā ir saistāmi ar B.1.351 celma cirkulāciju.

LETA jau vēstīja, ka Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu, iepriekš informēja Pavļuts.