Patvēruma meklētāju lokā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir četri bērni zem trīs gadu vecuma

Tāpat patvērumu meklētāju lokā ir 23 bērni, kuri ir vecāki par trīs gadiem. Kopumā palīdzības kustībai ir zināms par 83 patvēruma meklētājiem, kuri vēl joprojām atrodas «nekurienes teritorijā». Taču Valsts robežsardze un medicīniskais personāls bēgļus pieskata un seko līdzi situācijai.

Aktualizējies jautājums ir arī par pazudušām personām, tostarp sievām un bērniem no patvēruma meklētāju loka. Šobrīd tiek apzināts un saprast, vai šīs personas ir iekļuvušas Latvijas teritorijā.

Kā atzīmēja Grasmanis, naktis kļūst arvien aukstākas, tāpēc ir lūgts Daugavpils Sarkanajā krustā nogādāt guļammaisus, termopaklājus, apģērbu un citas nepieciešamās lietas, lai patvēruma meklētāji varētu pārlaist aukstās naktis. 

Pagaidām patvēruma meklētājiem ir sagādātas speciālas plēves, no kurām var veidot teltis. Vienlaikus tiek risināts jautājums par normālu telšu nodrošināšanu.

Jautāts, cik daudzi no patvēruma meklētājiem ir izteikuši vēlmi doties atpakaļ uz dzimto zemi, Grasmanis atbildēja, ka ir cilvēki, kas šādu vēlmi ir pauduši, jo ir izmisuši par esošo situāciju, taču precīzāku informāciju šajā jautājumā zinās Valsts robežsardze.

Kā ziņots, lai arī pēdējās diennaktis uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir bijušas salīdzinoši mierīgas un arī vakar nav fiksēti jauni robežpārkāpēju mēģinājumi iekļūt Latvijā, tomēr spriedze un risks uz robežas saglabājas augsts, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) «Rīta panorāmā» vērtēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Pujāts stāstīja, ka joprojām virkne pārkāpēju uzturas tiešā robežas tuvumā vai uz tās un gaida izdevību iekļūt Latvijā. Latvijas robežsardze ar šiem cilvēkiem komunicējot, un vairums esot izteikuši vēlmi atgriezties atpakaļ Irākā, bet Baltkrievijas dienesti viņu valsts iekšienē atpakaļ nelaiž un notur pie robežas. Baltkrievija izmanto spēku, lai destabilizētu situāciju Latvijā, vērtēja amatpersona.

Vajadzības gadījumā Latvijas puse šiem cilvēkiem palīdzību neatsakot, kamēr baltkrievi nekādu palīdzību nesniedz. 25 personas no dažādām migrantu grupām Latvija tomēr ir uzņēmusi savā valstī, jo parādījās riski šo personu veselībai.

Pujāta vērtējumā, plaši šādu uzņemšanas praksi tomēr nevajadzētu izvērst, jo — ja mēs tagad atvērsim savu robežu, tad «tūkstošiem laimes meklētāju mēģinās» iekļūt Latvijā un Eiropas Savienībā.

Pamatā pie robežas pašlaik atrodas irākieši, bet no Afganistānas, kur pēdējās nedēļās vērojama strauja destabilizācija, migranti nav konstatēti. Ceļi, kā šīs personas nokļuvušas līdz Latvijas un Baltkrievijas robežai, esot ļoti dažādi, tostarp fiksēts, ka cilvēki Baltkrievijā ieradušies no Krievijas.

Pujāts atzīmēja, ka pierobežā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ no iekļuvušajiem migrantiem pieteikumi par patvēruma piešķiršanu netiek pieņemti, attiecīgi Latvijā iekļuvušie tiek ievietoti slēgtos robežpārkāpēju izmitināšanos centros, kur vietas vēl pietiek.

Latvijas robežsardze ar baltkrievu kolēģiem pašlaik komunikāciju neuzturot, bet ir nosūtījusi protestu par nepieņemamu pretējās puses rīcību. Man nav pieņemams, ka robeža netiek sargāta, dialoga pārtraukšanu skaidroja Pujāts.

Pujāts stāstīja, ka septembra beigās vai oktobra sākumā ar pirmo žogu plānots aprīkot 37 kilometrus no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Abu valstu robežas kopējais garums ir 172 kilometri, tomēr tā iet pāri arī grūti šķērsojamām vietām — ezeriem un upēm, attiecīgi minētie 37 kilometri ir robeža ar visaugstāko risku.

Robežsardzes priekšnieks potenciāli saskata riskus, ka līdzīgas situācijas var veidoties arī uz Latvijas — Krievijas robežas.
Publicēta: 23.08.2021 12:28