Par gada kukaini izvēlēts skudru circenītis

Šīs sugas pārstāvi 2022. gadā pirmo reizi Latvijā konstatēja Aleksandrs Balodis. Īpašs ir fakts, ka šīs sugas atradnes Latviju padara par sugas izplatības areāla galējo ziemeļu robežu. Par to 2025. gadā publicēts Baloža, Rūtas Starkas un Dmitrija Teļnova zinātniskais raksts «The northernmost known observation of Myrmecophilus acervorum and the first records of Myrmecophilidae (Orthoptera, Ensifera) from Latvia» žurnālā «Journal of Orthoptera Research». Lietuvā suga pirmo reizi tika konstatēta 2017. gadā. Nav skaidrs, vai suga izplatās ziemeļu virzienā klimata pārmaiņu ietekmē vai līdz šim tikusi nepamanīta tās nelielā izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ, norāda Rutkis.

Skudru circenīši ir kukaiņu klases (Insecta) pārstāvji, kas ir piederīgi taisnspārņu (Orthoptera) kārtai, tāpat kā sabiedrībā vairāk pazīstamie sienāži, siseņi un circeņi. Skudru circenītis šobrīd ir vienīgā Latvijā zināmā suga, kas pārstāv dzimtu Myrmecophilidae un ģinti Myrmecophilus. Kopā ģintī pašlaik zināmas 66 sugas.

Skudru circenīši ir mirmekofīli un kleptoparazītiski — tas nozīmē, ka to izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no citas kukaiņu dzimtas pārstāvjiem — skudrām (Formicidae). Skudru circenīši apdzīvo vairāk nekā 20 dažādu skudru sugu pūžņus, kur zog un barojas ar skudru oliņām, skudru medījumu un skudru veidotajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām bagātajiem izdalījumiem.

Skudru circenīšiem ir iespējams netraucēti uzturēties skudru pūznī, jo tiem ir raksturīgi pielāgojumi, kas ļauj maldināt skudrupūžņu pamatiemītniekus, atdarinot skudru kustības, ķīmiskos un taustes signālus. Ierodoties jaunā skudru pūznī, skudru circenīši pakāpeniski pārklāj savu ķermeni ar skudru kutikulai raksturīgo ogļūdeņražu kārtiņu, kas mazina skudru agresiju pret tiem, skaidro Rutkis.

No pirmā acu uzmetiena cilvēkam skudru circenītis pat vizuāli varētu vairāk atgādināt skudru nekā circeņus vai radniecīgos siseņus un sienāžus. Tie ir netipiski sīki taisnspārņu kārtas pārstāvji — to ķermeņa garums nekad nepārsniedz 3,5 milimetrus. Tiem ir pilnībā reducējušies spārni un to ķermenim raksturīga tumša, sarkanīgi brūna nokrāsa. Tomēr arī skudru circenīšiem ir raksturīgas taisnspārņiem tipiskās spēcīgās pakaļkājas. Lai gan liela daļa Latvijā sastopamo sienāžu, siseņu un circeņu sugu ir atpazīstamas ar savu «muzicēšanu» jeb skaņu radīšanu stridulējot, skudru circenīšiem šī īpašība evolūcijas laikā nav bijusi būtiska — tie skaņu nerada un arī nedzird.

Stridulācijai citiem taisnspārņiem ir liela nozīme tieši pretējā dzimuma partnera atrašanā, savukārt skudru circenīšu mātītes spēj vairoties partenoģenēzes ceļā — no neapaugļotām mātīšu oliņām. Šis arī ir galvenais veids, kā šie kukaiņi vairojas Eiropā sastopamajās populācijās. Populācijas veido galvenokārt mātītes, bet tēviņi šai sugai aprakstīti vien 2021. gadā. Tas padara skudru circenīti par interesantu izpētes objektu.

Arī Latvijā līdz šim ir novērotas tikai mātītes. Pēc portāla «dabasdati.lv» informācijas, skudru circenītis ir novērots Rīgā, Jelgavā un arī Liepājā. Atšķirībā no citiem taisnspārņiem, šī suga ir sastopama visu vasaru — agrākais zināmais novērojums Latvijā ir maijā, bet vēlākais — augustā.

LEB aicina skudru circenīša novērojumus ievietot portālā «dabasdati.lv», lai kopīgi uzzinātu vairāk par sugas izplatību Latvijā un noskaidrotu, ar kādām skudru sugām circenītis dzīvo.