Pabriks: AM ir organizējusi virkni pasākumu par sagatavošanos krīzes situācijām

Hermanis sociālajos medijos publicēja ierakstu, kurā vēršas pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un Pabrika ar jautājumu, kāpēc valsts vadība nav veikusi sabiedrības instruktāžu vai devusi konkrētus norādījumus, kā iedzīvotājiem rīkoties militāra uzbrukuma gadījumā. Režisors apgalvo, ka Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdības ir sniegušas šādus detalizētus un tehniskus padomus.

«Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums, lai tā būtu. Mēs saprotam, ka varianti var būt dažādi, — konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums,» atzīmēja Hermanis, vienlaikus paužot viedokli, ka visos minētajos variantos iedzīvotāju vidū izplatīsies panika.

Pēc viņa paustā, no tās būtu iespējams izvairīties, ja katrs iedzīvotājs zinātu, kā konkrēti rīkoties, piebilstot, ka 24.februāra rītā panika «paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību».

Ieraksta noslēgumā Hermanis uzsver, ka tā mērķis nav panikas vairošana, bet gan jautājuma uzdošana, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus, bērnus un iestāžu darbiniekus.

Pabriks atbildē uz Hermaņa ierakstu norāda, ka par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.

«Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt,» atzīmē ministrs.

Kā skaidroja Pabriks, AM ir organizējusi virkni dažādu pasākumu par sagatavošanos krīzes situācijām gan valsts institūcijām, gan dažādu nozaru pārstāvjiem, gan arī iedzīvotājiem. Ministrs piebilda, ka AM ir gatava noorganizēt konsultācijas par sagatavošanos krīzēm arī Latvijas teātriem, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.

Ministrs vērsa uzmanību uz nepieciešamību iedzīvotājiem būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas, jo krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenošot apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Pabriks aicināja iepazīties ar informāciju publiski pieejamajā bukletā «Kā rīkoties krīzes gadījumā» un sagatavoties, tostarp arī sakārtojot ārkārtas gadījumu somu.

Informācija par gatavības pasākumiem latviešu, krievu un angļu valodā ir publiski pieejama vietnē «sargs.lv», publiskajās un augstskolu bibliotēkās, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, «Latvijas pasta» nodaļās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros un Nodarbības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Tāpat instrukcija ar «Latvijas pasta» starpniecību tika piegādāta teju 59 000 Latvijas senioru, norādīja ministrs.

Pabriks aicināja iedzīvotājus apgūt militārās iemaņas, iestājoties Nacionālo bruņoto spēku dienestā, Zemessardzē vai Jaunsardzē.

«Jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju,» pārliecināts politiķis.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka arī KM esot «aktīvi un atbildīgi iesaistījusies visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā», tostarp pildot tai uzdotos uzdevumus, kas izriet no Valsts aizsardzības plāna un ikgadējo valsts militāro mācību secinājumiem, kā arī operatīvi reaģējot uz aktuālo ģeopolitisko situāciju.

Atbilstoši AM dotajam uzdevumam un saskaņā ar Valsts aizsardzības plānā noteiktajām prasībām KM atjauninājusi un papildinājusi kārtību, kādā KM nodrošina darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās — trauksmes gatavības plānu.

Martā KM noorganizēja semināru par iestāžu trauksmes gatavības plāniem, uz kuru tika aicināti visu KM padotības iestāžu vadītāji, kā arī kapitālsabiedrību, kurās KM ir valsts kapitāla daļu turētāja, tostarp teātru, valžu locekļi. Seminārā KM iepazīstināja klātesošos ar no Valsts aizsardzības plāna izrietošajām prasībām iestāžu trauksmes gatavības plāniem, kā arī ar KM izstrādāto trauksmes gatavības plāna projektu, aicinot arī iestādes pārskatīt un papildināt to trauksmes gatavības plānus, nepieciešamības gadījumos konsultējoties ar KM.

Savukārt 7.aprīlī norisinājās KM trauksmes gatavības plāna mācības, kuru ietvaros tika pārbaudīta arī KM iestāžu apziņošanas kārtība. Resora līmeņa krīzes vadības mācības, iesaistot kultūras resora iestādes un pārbaudot to gatavību rīcībai krīzes situācijās, plānots organizēt tuvāko mēnešu laikā.

Papildus minētajam KM īsteno arī citas aktivitātes nozares rīcībspējas paaugstināšanai, tostarp atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajam šobrīd notiek aktīvs darbs pie plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrādes.

KM norāda, ka pilnībā izprot, ka šajā laikā ikvienu sabiedrības locekli var pārņemt bažas par informētību un sagatavotību rīcībai krīzes situācijās, tāpēc ir būtiski atcerēties, ka pamata informācija visiem pieejama AM sagatavotajā bukletā «Kā rīkoties krīzes gadījumā», un savlaicīgi iepazīties ar šo informāciju. 

Vienlaikus, pieņemot, ka kultūras iestādēs strādājošajiem pietrūkst nepieciešamās kompetences, lai kvalitatīvi sagatavotu to trauksmes gatavības plānus, KM pauž gatavību sadarbībā ar AM veikt nepieciešamos pasākumus, lai padziļinātu nozarē strādājošo izpratni par rīcību krīzes situācijās.