Osipova: Pārmērīgs regulējums var mazināt akadēmisko brīvību

Profesore uzsver, ka akadēmiskās brīvības pamatā ir pētnieka tiesības pašam izvēlēties pētījuma tēmu, metodes un rezultātu publicēšanas veidu. Turpretim vienādu prasību piemērošana visām zinātnes nozarēm var mazināt jaunradi un inovācijas.

Osipova uzsver, ka akadēmiskā brīvība ir demokrātiskas valsts un zinātnes attīstības priekšnoteikums. Viņa atgādina, ka Latvijā to atjaunoja līdz ar neatkarības atgūšanu pēc padomju cenzūras gadiem, savukārt vēsturē akadēmiskās brīvības ierobežošana nereti kalpojusi varas centralizācijas interesēm.

Profesore atsaucas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kurā noteikts, ka mākslas un zinātniskā pētniecība ir brīva no ierobežojumiem un akadēmisko brīvību ir jārespektē. Viņasprāt, šī norma ir būtisks aizsardzības mehānisms, taču ar to vien nepietiek, ja praksē pieaug ārējs spiediens, birokrātija un prasība pēc tūlītēji izmērāma praktiska rezultāta.

Osipova, atsaucoties uz Vīnes universitātes profesores Kirstenas Robertsas Laijeres sacīto, arī brīdina, ka akadēmisko brīvību «reti kad zaudē vienā dramatiskā brīdī», jo to pakāpeniski vājinot «pastāvīgas normatīvu stimulu, nosacījumu un zinātnes pārvaldības regulējuma izmaiņas». Arī mūsdienās zinātne nav tikai praktisks instruments, bet «nācijas attīstības dzinējspēks un vērtību avots», tāpēc no zinātniekiem tiek prasīta gan brīvība, gan atbildība.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā Saeimā un sabiedrībā notikušas vairākas diskusijas par atsevišķu pētījumu lietderību un to praktisko nozīmi Latvijā. Arī nākamnedēļ, 22. jūlijā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija paredzējusi skatīt Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektus (FLPP).

FLPP konkursā šogad saņemts 731 pieteikums, kas ir līdz šim lielākais pieteikumu skaits konkursa vēsturē.

Programmas mērķis ir stiprināt zinātnisko izcilību un atbalstīt fundamentālos un lietišķos pētījumus dažādās nozarēs, kas palīdz radīt jaunas zināšanas, attīstīt pētniecības kompetences un veicināt Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskos projektos un programmās.

Konkursā paredzēts atbalsts — kopumā 18,08 miljoni eiro — gan dabaszinātņu, gan sociālo un humanitāro zinātņu projektiem. Viena projekta maksimālais finansējums var sasniegt 300 000 eiro. Projektus varēs īstenot trīs gadu periodā.

Valdība aprīlī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātās izmaiņas noteikumos par FLPP konkursu norisi, tostarp paredzot lielāku sabiedrības iesaisti pētījumu virzienu apspriešanā.