IZM neplāno atteikties no pieteiktajām izmaiņām izglītības jomā

Skaidrojot, kāpēc tik būtiskas izmaiņas virza vien dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada sākuma, IZM norāda, ka piedāvātās izmaiņas ir izstrādātas un sagatavotas atbilstoši Valdības rīcības plānam un tā izpildes termiņiem. Ministrija uzskata, ka izmaiņas ir pārdomātas un sistēmiski nepieciešamas. Šobrīd noritot to aktīva apspriešana un saskaņošana ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem, līdz ar to IZM nesaskata šķēršļus dokumentu virzīšanai un apstiprināšanai valdībā.

IZM norāda, ka visas virzītās izmaiņas izriet no Valdības rīcības plāna, un tās ir paredzēts īstenot pilnā apjomā. Ministrijas darba kārtībā patlaban neesot tādu priekšlikumu, kurus būtu plānots atlikt vai no kuriem atteikties.

Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem ir minimālā centralizēto eksāmenu nokārtošanas sliekšņa atcelšana pamatizglītības ieguvei. IZM šo ieceri pamato ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, kas liecinot, ka tikai dažās valstīs — Igaunijā, Itālijā un Latvijā — skolēniem ir jānokārto centralizēts eksāmens, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi un iegūtu pieeju vidējai izglītībai. Savos secinājumos OECD uzsver, ka eksāmeni, kas tiek izmantoti, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi, var radīt reālus šķēršļus skolēnu tālākai attīstībai, skaidro IZM.

Pagājušajā mācību gadā 9. klases eksāmenu rezultāti liecina, ka 818 skolēni nav nokārtojuši vismaz vienu eksāmenu, tādējādi nav ieguvuši pamatskolas beigšanas apliecību.

IZM ieskatā, procentuālais slieksnis pats par sevi nenodrošina izglītības kvalitāti. Eksāmenu rezultāti un dati par jauniešiem liecina, ka slieksnis primāri rada situāciju, kurā skolēni, kuriem mācībās sokas grūtāk, paliek «iestrēguši» sistēmā bez pamatizglītības dokumenta.

Galvenais kritērijs atestāta saņemšanai saglabājas prasība būt sekmīgam gada vērtējumos.

Vēl viena IZM iecere ir dot skolām lielāku brīvību skolēnu zināšanu vērtēšanā. Atbildot uz jautājumu, kā tiks novērsta situācija, ka vienā skolā skolēns ar konkrētu zināšanu līmeni saņem sekmīgu gala vērtējumu, bet citā — nesekmīgu, IZM atzīst, ka vērtējumu stingrības atšķirības starp dažādām mācību iestādēm vai pedagogiem pastāvējušas vienmēr. IZM šajā jautājumā paļaujas uz skolu vadību un pašvaldībām — arī pašvaldību uzdevums ir rūpēties par kvalitatīvu izglītību savā administratīvajā teritorijā.

IZM neplāno reformu atlikt uz nākamo mācību gadu, jo, piemēram, centralizētais eksāmens dabaszinībās tiekot apspriests jau astoņus gadus, bet lēmums nav pieņemts.

IZM uzsver, ka konsultācijas ar sociālajiem partneriem, pedagogiem, skolām un pašvaldībām nenotiek tikai pirms konkrētiem grozījumiem, bet gan pastāvīgi. Pašreizējo izmaiņu impulss ir tieši šajās nepārtrauktajās konsultācijās gūtās atziņas, datu analīze un praktiskās pieredzes apkopojums, tāpēc izmaiņas tiek virzītas sistēmas uzlabošanai bez kavēšanās, skaidro IZM.

LETA jau vēstīja, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu pie mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveides, tomēr brīdina, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Premjers norādīja, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis par nepieciešamību pilnveidot vērtēšanas regulējumu, taču līdz 1. septembrim atlikušais laiks ir ļoti īss. Tādēļ partijas vienojušās deleģēt pārstāvjus turpmākam darbam pie iespējamajiem risinājumiem.

Pēc Kulberga teiktā, izglītības jomā nav vēlams sasteigt lēmumus, kuru īstenošana skartu pedagogus un skolas visā Latvijā. Viņš uzsvēra, ka reformas jāīsteno koordinēti un pietiekami sagatavoti.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda viedokli, ka izmaiņas, kas skar jau nākamo mācību gadu, būtu jāvērtē īpaši piesardzīgi, lai skolām, pedagogiem un skolēniem būtu pietiekami daudz laika tām sagatavoties.

Tikmēr «Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka partija neatbalsta ieceri atcelt minimālo slieksni centralizēto eksāmenu nokārtošanai. Viņaprāt, šāds solis varētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.

Līdz ar to, lai gan koalīcijā pastāv vienprātība par nepieciešamību uzlabot vērtēšanas sistēmu, par konkrētiem risinājumiem un to ieviešanas termiņiem diskusijas vēl turpinās.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā IZM nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu, to saskaņošanai paredzot četras dienas. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grozījumus vērtē kritiski, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Savukārt Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādījusi, ka izglītības politikā lēmumi jābalsta datos, ietekmes izvērtējumā un diskusijās ar nozares pārstāvjiem, izvairoties no straujām un nepietiekami izvērtētām pārmaiņām.

Vecāku organizācija nav apmierināta ar veidu, kādā tiek virzītas pārmaiņas nozarē, norādot, ka būtiski priekšlikumi izskan tikai dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada un virzīti steigā.