Šīs izmaiņas jau ir noteiktas ar grozījumiem Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Savukārt jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, kā jauno kārtību īstenos.
Pirmo reizi vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestādes paredzēts akreditēt uz trim gadiem. Akreditācija veicama trīs gadu laikā no darbības sākšanas dienas.
Septiņu gadu akreditācijas termiņš paredzēts iestādēm, kuru izglītības kvalitātes rādītāji atbilst noteiktajam līmenim. Lielāku uzmanību akreditācijas procesā pievērsīs iestādēm, kuru kvalitātes vērtēšanas rādītāji ir zemāki par līmeni «labi».
Akreditācijas laikā vērtēs ne tikai mācību procesa kvalitāti. Noteikumu projektā paredzētas vairākas kvalitātes jomas — izglītojamo sasniegumi, mācīšana un mācīšanās, pedagogu profesionālā kapacitāte, izglītības programmu īstenošana, pieejamība, drošība un psiholoģiskā labklājība, infrastruktūra un resursi, kā arī iestādes pārvaldība.
Īpaša vērtēšanas kārtība paredzēta tālmācības programmām. Tajās vērtēs elektronisko mācību vidi, skolēniem pieejamo atbalstu, iespējas sazināties ar pedagogiem, konsultāciju pieejamību, mācību materiālus, skolēnu regulāro iesaisti mācību procesā un atgriezenisko saiti.
Līdz ar izglītības iestāžu akreditāciju varētu vērtēt arī vadītāju profesionālo darbību. Šāgada pavasarī spēkā stājās regulējums ne retāk kā reizi septiņos gados novērtēt izglītības iestāžu vadītāju, izņemot augstskolu un koledžu vadītājus, profesionālo darbību. Pirmo reizi amatā ieceltu izglītības iestādes vadītāju pirmajos divos gados nevērtēs. Ja vērtēšana tomēr notiks šajā sākumposmā, tā nebūs iespējama agrāk nekā sešus mēnešus pēc vadītāja stāšanās amatā.
Vadītāja darbībā paredzēts vērtēt arī līderību, komunikāciju, izglītības kvalitātes jautājumu pārzināšanu un sadarbību ar dibinātāju, pašvaldību un citām organizācijām.
Akreditācijas procesā iesaistīs ekspertus ar pieredzi izglītības vadībā, pētniecībā vai attiecīgajā nozarē. Profesionālās izglītības iestāžu vērtēšanā piedalīsies arī nozaru ekspertu padomju pārstāvji.
Pirms akreditācijas sākšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) izvērtēs dokumentus un publiski pieejamo informāciju. Ja tiks konstatēti būtiski trūkumi, piemēram, neatbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums vai izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai, un tie netiek novērsti, akreditāciju varēs atteikt. Pēc trūkumu novēršanas iestādei būs iespēja atkārtoti pieteikties akreditācijai.
IKVD varēs atteikt akreditāciju, ja trīs vai vairāki kvalitātes elementi novērtēti ar līmeni «jāpilnveido» vai kāds elements kā nepietiekams. Savukārt vadītāja neatbilstību amatam varēs konstatēt noteiktos gadījumos, ja profesionālās darbības vērtējumā vairākiem elementiem piešķirts līmenis «jāpilnveido» vai atkārtoti saņemts šāds vērtējums.
No 2028. gada 1. septembra papildus izvērtēs arī izglītības iestādes bibliotēkas darbības kvalitāti. Kārtību, kā to darīs, IKVD sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Kultūras ministriju izstrādās līdz 2028. gada 30. aprīlim.
Pēc akreditācijas procesa ekspertu komisija sagatavos ziņojuma projektu un ar to elektroniski iepazīstinās izglītības iestādes vadītāju. Savukārt lēmums par akreditāciju jāpieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.
Akreditācija un vadītāju profesionālās darbības novērtēšana arī turpmāk būs maksas pakalpojums. Izdevumus sedz izglītības iestāde vai tās dibinātājs.
Projektā paredzēta arī iespēja veikt ārkārtas akreditāciju vai vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu, ja šādu ierosinājumu iesniedz izglītības iestādes dibinātājs vai IZM.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.


















































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.