Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par IZM plānotajām izmaiņām skolēnu vērtēšanā

IZM sagatavotā grozījumu projekta anotācijā paredzēts no pamatizglītības standarta izslēgt prasību par minimālo centralizētā eksāmena kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu valsts pārbaudes darbā un pamatizglītības apliecību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) komisijas sēdē gan pauda atšķirīgu nostāju no pašlaik anotācijā ierakstītā risinājuma. Politiķe norādīja, ka viņas pozīcija ir saglabāt minimālo slieksni latviešu valodas un matemātikas eksāmenos, bet dabaszinības eksāmenā to atcelt. Tas pamatots ar to, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatprasmes, savukārt dabaszinību rezultātu varētu izmantot, vērtējot skolēnu uzņemšanu konkrētās izglītības programmās atbilstoši to saturam. Šo slieksni paredzēts izmantot kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Indriksone uzsvēra, ka šāds risinājums vēl būs deputātu lemšanai.

Centralizētie eksāmeni 9. klases noslēgumā arī turpmāk būtu obligāti, bet jautājums ir, vai būs nepieciešams konkrēts minimālais rezultāts, lai saņemtu pamatizglītības apliecību.

Indriksone savu nostāju pamatoja arī ar aizvadītās eksāmenu sesijas rezultātiem. 2025./2026. mācību gadā vismaz vienu 9. klases centralizēto eksāmenu nenokārtoja 818 skolēni, kuri tādēļ palika atkārtoti mācīties 9. klasē.

Skolēni, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši kādu no eksāmeniem, var turpināt mācības arodizglītības programmā. Pašlaik viņi var izvēlēties starp trim kvalifikācijām — aprūpētājs, frizieris vai pavāra palīgs. Pērn no vairākiem simtiem jauniešu aptuveni 30 izvēlējušies vienlaikus gatavoties eksāmena atkārtotai kārtošanai un apgūt kvalifikāciju profesionālās izglītības iestādē.

Pēc Indriksones teiktā, līdzšinējais risinājums trīs gadu laikā nav devis gaidīto rezultātu, tāpēc viņa neatbalsta reformas ieviešanas atlikšanu vēl par gadu. Politiķe prognozēja, ka minimālā sliekšņa palielināšana no 15% līdz 20% varētu palielināt līdz aptuveni 1500 to jauniešu skaitu, kuri prasību nesasniegtu.

IZM piedāvājums paredz no jaunā mācību gada ieviest arī citas izmaiņas vērtēšanas kārtībā, tomēr komisijas sēdē izskanēja aicinājumi to atlikt.

Grozījumu mērķis ir atteikties no obligāta principa summatīvo vērtējumu svēršanai. Pašlaik noteikumi paredz, ka lielāka nozīme ir pārbaudes darbiem, kuros pārbauda vairāk zināšanu un prasmju. Turpmāk pedagogs varētu noteikt, cik liela nozīme ir katram summatīvajam vērtējumam, ja tam būtu pamatots iemesls. Konkrēto kārtību noteiktu pati skola.

Plānotas arī plašākas iespējas skolēniem uzlabot vērtējumus. Skolai mācību gada laikā būtu jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot vērtējumu katrā mācību priekšmetā.

1.-6. klašu skolēni varētu uzlabot vismaz vienu vērtējumu katrā mācību priekšmetā, savukārt 7.-9. klases skolēni — vismaz vienu, bet ne vairāk kā pusi no vērtējumiem katrā mācību priekšmetā. Vienu un to pašu pārbaudes darbu būtu iespējams uzlabot vienu reizi.

Skolēniem ar speciālām vajadzībām būtu jānodrošina iespēja mācību gada laikā uzlabot temata noslēguma pārbaudes darbos iegūto summatīvo sniegumu.

Vērtējuma uzlabošanu paredzēts sasaistīt ar mācīšanos — pedagoga atgriezenisko saiti, papildu uzdevumiem, konsultācijām un citiem atbalsta pasākumiem.

Tomēr par izmaiņu ieviešanas termiņu komisijas sēdē bija atšķirīgi viedokļi.

«Jaunās vienotības» (JV) pārstāve Agita Zariņa-Stūre norādīja, ka pagājušajā nedēļā Saeimas frakcija tikusies ar izglītības un zinātnes ministri, taču neesot izdevies saņemt atbildes uz visiem jautājumiem un panākt vienošanos. Tāpēc frakcijas pozīcija nav mainījusies — JV neatbalsta steigu un uzskata, ka reformas nedrīkst īstenot uz kvalitātes rēķina.

Vienlaikus deputāte pauda, ka viņas ieskatā pašlaik ir steidzamāk diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar jaunā finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu, savukārt vērtēšanas izmaiņu ieviešana jāatliek līdz 2027./2028. mācību gadam.

«Sasteigtas reformas» pirmdien nolēmusi neatbalstīt arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde. ZZS sagaida, ka izglītības ministre koalīcijā nāks ar reformu, kurai ir plašāks sabiedrības, sociālo partneru un izglītības speciālistu atbalsts.

ZZS pārstāve Līga Kļaviņa atzina, ka IZM piedāvājumā ir arī atbalstāmas lietas, piemēram, iespēja skolēniem uzlabot vērtējumus. Tomēr pirms jaunās kārtības ieviešanas, viņasprāt, nepieciešams sakārtot citus jautājumus, tostarp mērķdotācijas sadali un mācību līdzekļu pieejamību.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) norādīja, ka priekšlikums par vērtēšanas sistēmas maiņu kopš tā sākotnējās versijas ir mainīts un papildināts. Viņš atzina, ka pats personīgi ir kritiski vērtējis pašreizējo vērtēšanas sistēmu, par kuru no pedagogiem dzirdētas gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes.

Vienlaikus Batņa uzsvēra, ka ar Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšanu jautājums nebūs pilnībā noslēgts. Lai jaunā kārtība pilnībā stātos spēkā, varētu būt nepieciešami grozījumi arī Vispārējās izglītības likumā vai Izglītības likumā, tostarp jautājumā par nosacījumiem jeb tā dēvēto «ieejas karti» nākamajā izglītības posmā.

Šādu likumu grozījumu izskatīšana varētu notikt nākamās Saeimas laikā, un tajos varētu tikt mainīts arī reformas ieviešanas termiņš. Batņa arī norādīja, ka jāizvērtē iespēja jau MK noteikumos paredzēt atsauci uz likuma grozījumiem.

Par izmaiņām pamatizglītības standartā valdība lems rītdien, 1. septembrī, liecina darba kārtība.