No četru Latvijā lielāko banku klientiem janvārī izkrāpti 965 400 eiro

Tostarp 497 632 eiro pretlikumīgi iegūti 246 telefonkrāpšanas gadījumos, bet 387 360 eiro no cilvēkiem iegūti 247 investīciju krāpšanas gadījumos. Vēl 80 385 eiro janvārī izkrāpti 114 cita veida krāpšanas gadījumos.

Asociācijā norāda, ka dati attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem, vēlķa konstatējot, ka ir notikusi krāpšana.

Vienlaikus janvārī novērsti krāpšanas mēģinājumi 510 834 eiro apmērā. Tostarp novērsti 334 telefonkrāpšanas gadījumi par 332 896 eiro, 582 investīciju krāpšanas gadījumi par 484 075 eiro un 49 cita veida krāpšanas gadījumi par 26 427 eiro.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits norāda, ka statistika par finanšu krāpšanas apmēru 2022.gadā un šā gada sākumā liecina, ka krāpnieku shēmās aizvien «iekrīt» gana daudz cilvēku, jo krāpšanas apmērs saglabājas aptuveni viena miljona eiro apmērā mēnesī. 

Bīstamākie aizvien ir telefonkrāpnieki, kuri aizvien pamanās no iedzīvotājiem dažādos veidos izkrāpt prāvus naudas līdzekļus. Savukārt investīciju krāpšanas mēģinājumi tiek novērsti biežāk, jo šajos gadījumos klienti mēdz būt vērīgāki nekā telefonkrāpnieku upuri, min Šmits.

Asociācijā norāda, ka 2022.gada decembrī no četru Latvijas lielāko banku — «Swedbank», «SEB bankas», bankas «Citadele» un «Luminor Bank» — klientiem tika izkrāpti 1,3 miljoni eiro. Savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apjoms decembrī pārsniedza 806 000 eiro.

Šmits, analizējot nesenākos datus par krāpšanas gadījumiem, norāda arī uz jaunu tendenci — pieaug investīciju krāpšanas mēģinājumi. Augstas inflācijas laikā cilvēki cenšas saglabāt uzkrājumus, ieguldot tos finanšu instrumentos, kas sola atdevi. Finanšu krāpnieki apzinās šo situāciju un reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet tā būtiskai pavairošanai.

Šmits skaidro, ka viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.

Vienlaikus informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» Incidentu apstrādes nodaļas vadītājs Armīns Palms atzīmē, ka krāpnieku metodes ir daudzveidīgas — tie ir gan mēģinājumi iekārdināt, piemēram, ar atlaidēm komunālajiem maksājumiem vai fantastisku peļņu no investīcijām, gan centieni iebiedēt, piemēram, draudot ar sodiem par nelikumīgām darbībām ar kriptovalūtu. Mērķis ir viens — panākt, ka uzrunātais cilvēks steigā veic nepārdomātas darbības — atklāj papildu informāciju par sevi, uzstāda savās iekārtas krāpniecisku programmatūru vai apstiprina krāpnieku ierosinātas darbības, ievadot, piemēram, «Smart-ID» kodus.

Palms uzsver, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nezvanīs un kodus saukt neliks. Ja maksājuma saņemšanai kāds prasa ievadīt uz maksājumu kartes atrodamo CVV kodu vai apstiprināt maksājuma saņemšanu ar «Smart-ID», tas skaidri norāda uz krāpšanu. Lai veiktu pārskaitījumu uz kādu kontu, nepieciešams zināt tikai bankas konta numuru.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, «Cert.lv» sadarbībā ar NIC («.lv» domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku — DNS ugunsmūri. Šogad janvārī tas apturēja vairāk nekā 13 000 pieprasījumu uz kaitīgām saitēm.

Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tika izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā. Kopumā 2022.gadā īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.

2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 30%, izkrāptajai summai sarūkot par 40,2%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu saits pērn pieaudzis par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.