NEPLP izstrādājusi jaunu sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju sabiedriskajiem medijiem

Kā aģentūru LETA informēja NEPLP Informācijas un analītikas nodaļas vadītāja Agnese Strautiņa, jaunās sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas izstrādes mērķis bija radīt vienotu sabiedrisko mediju instrumentu, kas ļauj VSIA «Latvijas Televīzija» (LTV) un VSIA «Latvijas Radio» (LR) regulāri izvērtēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, un, balstoties uz iegūtajiem datiem un rezultātiem, stratēģiski plānot satura attīstību dažādās platformās.

Jaunā kārtība paredz, ka sabiedriskie mediji ikgadēji veiks Latvijas iedzīvotāju socioloģisko aptauju saskaņā ar sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un vismaz reizi trīs gados veiks kvalitatīvu un kvantitatīvu datu ieguvi un analīzi — visaptverošu sabiedriskā labuma izvērtēšanu. Savukārt iegūto datu analīzi veiks neatkarīgs eksperts.

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete norādīja, ka šāds pēc vienotas metodoloģijas veidots, datos un pētījumos balstīts izvērtējums ir svarīgs, lai sabiedriskie mediji varētu mērķtiecīgi attīstīties, arvien uzlabot kvalitāti, ieklausīties un veidot dialogu ar sabiedrību.

Vienlaikus tas esot arī būtisks instruments, lai īstenotu sabiedrības iesaisti sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un varētu izvērtēt sabiedrisko mediju paveikto.

Viņa uzsvēra, ka sabiedriskajiem medijiem nav svarīgāka uzdevuma kā ik dienu ar savu darbību rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valsts pastāvēšanu un attīstību. «Sabiedriskie mediji, informējot, izglītojot, izklaidējot un iesaistot, spēj palīdzēt mums kvalitatīvi dzīvot un augt gan individuāli, gan sabiedrībā un valstī kopumā. Lai to īstenotu, nozīmīga loma ir sabiedrības izziņai un arī iedzīvotāju iesaistei satura veidošanā,» uzskata NEPLP priekšsēdētāja vietniece.

Viņasprāt, ir būtiski, ka pētījumu rezultāti būs publiski pieejami iedzīvotājiem, ekspertiem un pētniekiem, politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam, kam ir interese sabiedrisko mediju darbībā un attīstībā. Tie būs sistēmiski iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas palīdzēs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un sabiedriskajiem medijiem veidot sabiedrisko pasūtījumu.

«Tā vienlaikus ir saruna ar Latvijas iedzīvotājiem, veicinot sabiedrisko mediju darbības caurskatāmību un uzticēšanos,» pauda Druviete.

Par sabiedriskā labuma radīšanu mediju kontekstā uzskatāma iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana gan individuālā, gan pilsoniskā līmenī, nodrošinot iedzīvotājiem kultūras, sociālās un demokrātiskās vajadzības.

NEPLP informēja, ka sabiedriskā labuma radīšana tiek vērtēta, balstoties uz nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem sešās kategorijās — sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums un sadarbība. Savukārt caurviju vērtēšanas kritēriji ir sasniedzamība, kvalitāte, ietekme un ieguldīto līdzekļu atdeve. Līdz šim sabiedriskā labuma mērījumus veica katrs sabiedriskais medijs atsevišķi, neregulāri un pēc atšķirīgām metodoloģijām.

Izstrādātā metodoloģija atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim un Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) definētajiem sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem, kas ietver tādus rādītājus kā satura kvalitāti un tā pieejamību, viedokļu un uzskatu daudzveidību, satura oriģinalitāti un radošumu, kā arī mediju un informācijas pratības sekmēšanu.

Pirmo pētījumu atbilstoši jaunajai metodoloģijai plāno sākt šogad. Padomē norādīja, ka pārejas periodā, proti, šogad rudenī, plānota iedzīvotāju socioloģiskā aptauja. Vispārējais trīs gadu novērtējums, iekļaujot arī ekspertu veikto izvērtējumu un sekundāro datu analīzi, tiks īstenots 2022.gada pavasarī.

Līdz ar to 2022.gadā būs pieejams pirmais vispārējais sabiedriskā labuma novērtējums.

Jaunās vienotās sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas izstrādē bija iesaistīti NEPLP locekļi, LTV un LR valdes locekļi un eksperts, sociologs. To vadīja NEPLP priekšsēdētāja vietniece.