«Baltijas valstis šobrīd ir daudz aizsargātākas, kopš mums ir skaidra stratēģija — Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības koncepcija jeb DDA (Deterrence and Defence of the Euro-Atlantic Area) — un skaidri rīcības plāni,» sacīja Mīds.
Viņš norādīja, ka aliansei ir ne tikai izstrādāti jauni reģionālie plāni un pārskatīti iepriekšējie, bet esam reģionālos plānus saskaņojuši ar nacionālā līmeņa plānošanu, kas, viņaprāt, ir viens no DDA izcilākajiem aspektiem.
«Izstrādājam šos militāro spēju attīstības virzienus, šos veidus, kā kopīgi aizstāvēt katru metru zemes, un tas ir kopīgs un arvien dziļāk integrēts darbs. Vienlaikus kopīgi veicam novērošanu — tas arī noris DDA ietvaros, ikdienā veicot atturēšanas pasākumus,» sacīja britu ģenerālis.
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības priekšnieka vietnieks piebilda, ka šīs pieejas izpausme ir arī «Baltic Sentry» operācija, kas tika uzsākta, pielāgojoties jaunajiem draudiem. «Tā ir ļoti svarīga un veiksmīga operācija, un jums tajā ir ļoti svarīga loma. Kopš operācijas uzsākšanas zemūdens kabeļu pārgriešanas incidenti vairs nav notikuši,» sprieda ģenerālis.
Ģenerālis piebilda, ka otra šīs pieejas izpausme ir mūsu gaisa telpas aizsardzības operācija «Eastern Sentry». «Mēs speram patiešām apņēmīgus soļus un mums ir ļoti jaudīgi plāni. Patlaban novēršam mūsu spēju nepilnības, notiek nepārtraukta integrācija, nepārtraukta spēju apvienošana, nepārtrauktas kopīgas apmācības,» norādīja Mīds.
Ģenerālis atzina, ka patlaban alianse atrodas bruņoto spēku revolūcijas apstākļos, tāpēc ir jāturpina tiem pielāgoties, ko NATO veic, vienlaikus īstenojot atturēšanu, un šāda pieeja jau ir kļuvusi par normu. Viņš norādīja, ka NATO ir jākļūst arvien ātrākai un jājūtas nedaudz neērti, ka tā nav pietiekami ātra.
Mīds piebilda, ka viens no Latvijas stratēģiskajiem izaicinājumiem ir ģeogrāfiskā dziļuma (distance no potenciālās frontes līnijas līdz nācijas vitālajiem centriem — aut.) trūkums, un šo izaicinājumu neitralizē NATO. Viņaprāt, daļa no pamata pieejas ir veids, kādā šo procesu atbalsta Baltijas reģions un Baltijas valstis, kā arī visas 32 dalībvalstis, jo stratēģiski, operatīvi un taktiski šī pieeja Baltijas valstīm ir izšķiroša.
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības priekšnieka vietnieks uzsvēra, ka milzīgs progress ir panākts loģistikas jautājumos.
«Panākta daudz lielāka vienotība starp Baltijas valstīm un plānu saskaņotība. Tas tā ne vienmēr ir bijis. Tagad šajā jomā ir daudz lielāka saskaņotība starp NATO un dalībvalstu plāniem. Pie tā visa patlaban strādājam, trenējamies, testējam savus plānus praksē,» sacīja Mīds un piebilda, ka mācībās pēc dažām nedēļām tiks testēta komunikācija tieši ar nacionālajiem operatīvajiem centriem, izspēlējot scenārijus, lai pārliecinātos, ka alianse ir gatava savus plānus īstenot.
«Turklāt inovāciju līmenis Baltijas valstīs ir ļoti iespaidīgs. Zinātne, tehnoloģijas un inovācijas šeit ieņem nozīmīgu vietu. Un šajās jomās jūs esat līderpozīcijās arī aizsardzības rūpniecībā,» uzsvēra Mīds.
Viņš nesaskata nepieciešamību Baltijas valstīs dislocēt vairāk ārvalstu karavīru, tā vietā nepieciešami regulāri manevri, lai NATO spēki spētu darboties atbilstoši plāniem. Nākamgad mācībās «Steadfast Defender» tiks testēti daži no NATO spēku izvietojumiem.
«Mums ir jāstiprina un jātestē šis reālais spēku izvietojums, lai izmēģinātu mūsu loģistiku un atbalsta tīklus, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi saistībā ar mūsu atturēšanas signālu — lai dotu ticamu signālu par mūsu spējām spēkus pastiprināt. Aizsardzības alianses pieeja vienmēr ir vērsta uz situācijas deeskalāciju, taču mums ir jāparāda mūsu spējas. Domāju, ka mūsu spēku apjoms ir atbilstošs, taču mums tas ir jāapliecina, jānodemonstrē,» izteicās Mīds.
Kā nozīmīgu soli viņš vērtēja pirmo Vācijas un Nīderlandes kopīgo operāciju, kurā tās uzņēmās vadību NATO modrības pasākumos un ikdienas atturēšanas un aizsardzības darbībās Latvijā un Igaunijā.
«Domāju, ka esam labi sagatavoti attiecībā uz šo plānu īstenošanas spējām. Un attiecībā uz spēkiem — to pilnīga izvēršana joprojām tiek attīstīta. Daļai plānu būs nepieciešami daži gadi, lai sasniegtu pilnīgu gatavību,» skaidroja ģenerālis.
Šobrīd liela uzmanība ir pievērsta NATO sakaru un informācijas sistēmām, kā arī datu izmantošanas aspektiem, kas faktiski ir Latvijas stiprās puses, sacīja Mīds. Viņš kā izaicinājumu izcēla uzbrucēja identificēšanas jautājumu, kā arī to, kā bezpilota lidaparātu karadarbība lielā mērā revolucionizē militāros jautājumus.
«Mūsu sensori un sistēmas šobrīd nostiprina šo pastāvīgo gaisa aizsardzības plānu, un tas ir ļoti nozīmīgi. Domāju, ka tie būtu galvenie virzieni, uz kuriem jākoncentrējas. Latvija to zina,» sacīja Mīds.
«Galvenais ir mūsu vienotība. Mēs esam mūsu valstu spēju apvienojums. Nedrīkstam ļauties bailēm. Draudi pastāvīgi mainās, notiek revolūcija militārajā jomā, taču mēs ar to kopā tiekam galā. Mēs esam vienoti. Nenotiek saruna starp NATO un valstīm, notiek saruna starp mums, un tas skaidri veido alianses varenību,» uzsvēra NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.