Riekstiņš: Aizvadītais NATO samits Latvijai bija tiešām veiksmīgs

Viņš norādīja, ka samita deklarācijā ļoti koncentrētā veidā tika nofiksēts vienots alianses dalībvalstu vadītāju viedoklis būtiskos jautājumos, kas nākotnē varēs kalpot ne tikai kā publiskās komunikācijas instruments, bet arī kā pamats tālākam darbam.

Kā sacīja Riekstiņš, no Latvijas skatupunkta raugoties, šis samits bija tiešām ļoti veiksmīgs, jo tas pārapliecināja atbalstu kolektīvajai aizsardzībai un NATO līguma 5. pantam, kas bieži kļūst par diskusiju objektu, jautājot, vai alianse joprojām ir vienota. «Es domāju, ka tā ir tiešām ļoti svarīga ziņa gan mūsu pašu iedzīvotājiem (..) un arī mūsu pretiniekiem, lai viņi saprot, ka alianses dalībvalstu vadītāji ir vienoti savā izpratnē par to, kā mēs turpmāk strādājam kopā,» intervijā LTV pauda diplomāts.

Viņš arī atzina, ka NATO samitā svarīgs bija izvērtējums par iepriekšējā tikšanās reizē pieņemto lēmumu īstenošanu, īpaši attiecībā uz papildu finanšu investīcijām aizsardzībā. Pēc Riekstiņa paustā, samitā tika fiksēts un izgaismots fakts, ka Eiropas valstis un Kanāda aizvadītajā gadā ir veikušas papildu 140 miljardu ASV dolāru lielas investīcijas savu aizsardzības spēju stiprināšanā. Tas esot būtiski, ņemot vērā ASV vadības iepriekš vairākkārt izteiktos pārmetumus, ka Savienotās Valstis ilgus gadus uzņēmušās lielāko finansiālo slogu NATO stiprināšanā.

Tāpat svarīgi bijis fiksēt vienotu izpratni, ka Krievija ir viens no diviem galvenajiem NATO drošības apdraudējumiem līdzās starptautiskajam terorismam. «Tas nav tikai politisks lozungs. Tas nozīmē, ka mēs savu darbu tālāk veicam, skatoties, kādā veidā šim draudam stāties pretī,» skaidroja Latvijas vēstnieks NATO.

Visbeidzot kā būtisku Riekstiņš minēja samitā panākto apņemšanos turpināt militāri atbalstīt Ukrainu karā pret agresorvalsti Krieviju.

Kā ziņots, jūlija sākumā NATO līderi samitā Ankarā atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā.

Deklarācijā NATO līderi, tostarp ASV, atkārtoti apstiprināja savu neatlaidīgo apņemšanos ievērot savstarpējās palīdzības klauzulu, kas ietverta alianses līguma 5. pantā.

Kā norādīts deklarācijā, lai novērstu ilgtermiņa draudus, ko Krievija rada eiroatlantiskajai drošībai un stabilitātei, kā arī pastāvīgos terorisma draudus, pērn Eiropas sabiedrotie un Kanāda palielināja savus ieguldījumus galvenajās aizsardzības vajadzībās par vairāk nekā 139 miljardiem ASV dolāru.

Tāpat sabiedrotie atkārtoti uzsver, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicina Irānu pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.