EK rosina padarīt Eiropu par pasaulē pirmo kontinentu, ko darbina elektroenerģija

Tāpat EK ierosina stiprināt oglekļa tirgu, lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) rūpniecību pārejā uz tīru enerģiju un elektrifikāciju.

Eiropas atkarība no importētā fosilā kurināmā vairākkārt ir pakļāvusi to ģeopolitiskiem satricinājumiem, norāda EK. Tas ir veicinājis enerģijas cenu pieaugumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un mazinājis ES konkurētspēju. Lai gan 70% ES elektroenerģijas patlaban tiek ražoti no vietējiem tīras enerģijas avotiem, enerģijas patēriņa elektrifikācijas līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir apstājies 23% līmenī. Tāpēc EK ieskatā ir jāpaātrina to nozaru elektrifikācija, kurās tiek patērēta enerģija, jo īpaši rūpniecībā, transportā un ēkās.

Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, EK Enerģētikas savienības paketē laikposmam pēc 2030. gada izvērtēs indikatīvu elektrifikācijas mērķrādītāju — 46% līdz 2040. gadam. Sasniedzot šo mērķi, līdz 2040. gadam ES fosilā kurināmā importa izmaksas varētu samazināt par 260 miljardiem eiro gadā. EK norāda, ka elektrifikācija dod būtisku ieguldījumu ES ekonomikas, uzņēmumu un iedzīvotāju labā, samazinot enerģijas cenas, stiprinot konkurētspēju un vairojot enerģētisko drošību un noturību.

Lai Eiropas ražotāji varētu izmantot šīs iespējas un kļūt par līderiem rūpniecības dekarbonizācijā un elektrifikācijā, īstenojot pāreju, ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas, norāda EK.

Kopš ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ieviešanas 2005. gadā tā ir devusi rezultātus, informē EK. Tā ir radījusi vairāk nekā 270 miljardus eiro ieņēmumu, kas atkārtoti ieguldīti inovācijā, rūpniecības dekarbonizācijā un Eiropas energosistēmas modernizācijā. Vienlaikus tā ir palīdzējusi samazināt emisijas par 50% nozarēs, uz kurām tā attiecas.

Tomēr EK atzīst, ka ģeopolitiskais un ekonomiskais konteksts ir mainījies, un ES rūpniecība ir pakļauta lielākam spiedienam. Turpinot īstenot klimata politiku, ir jāmodernizē galvenais dekarbonizācijas instruments — ES ETS -, lai tas kļūtu par inovācijas un investīciju dzinējspēku, kas stiprina Eiropas konkurētspēju un neatkarību, norāda EK.

ETS pārskatīšana sniegs atbalstu rūpniecībai, vienlaikus saglabājot tās būtisko nozīmi klimata un enerģētikas pārkārtošanā saskaņā ar ES Klimata aktu, skaidro EK. Ar to tiek atjaunināts lineārais samazinājuma koeficients (LRF), nosakot to 3,7% apmērā 2031.-2035. gadam un 1,7% apmērā 2036.-2040. gadam.

Tādējādi emisiju samazināšanas trajektorija kļūs pakāpeniskāka un labāk atbildīs ES iekšzemes klimata mērķiem, norāda EK. Līdz 2% augstas kvalitātes starptautisko oglekļa kredītu izmantošana ļaus finansēt dekarbonizācijas projektus ārpus ES un nodrošinās papildu elastību 2036.-2040. gadā, kad emisiju samazināšana Eiropā kļūs sarežģītāka.

Pārskatītajā ETS īpaša uzmanība pievērsta investīcijām. Rūpniecības dekarbonizācijas bankas rīcībā būs 100 miljardi eiro, kas tiks ieguldīti rūpniecības dekarbonizācijā visā Eiropā, informē EK. Pirms 2030. gada kā bankas pirmais posms tiks ieviests ETS investīciju veicināšanas mehānisms.

Savukārt ES ETS Inovāciju fonds arī turpmāk atbalstīs inovatīvu tīro tehnoloģiju pirmo komerciālo izmantošanu dažādās nozarēs. Turklāt dalībvalstīm būs pienākums vismaz 50% no saviem ETS ieņēmumiem novirzīt investīcijām ETS aptverto nozaru dekarbonizācijā. Tādējādi līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms pārsniegs 100 miljardus eiro.

EK norāda, ka modernizācijas fonds arī turpmāk atbalstīs dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem energosistēmu modernizācijā un rūpniecības pārveidē.

Bezmaksas kvotu piešķiršana uzņēmumiem turpināsies arī pēc 2030. gada, un tā būs ciešāk saistīta ar investīcijām Eiropas dekarbonizācijā. Valstu ETS ieņēmumi būtu atkārtoti jāiegulda ETS aptvertajās nozarēs. EK uzsver, ka rūpniecības sniegtajam devumam jāatgriežas rūpniecībā. Šāda pieeja iedrošina un atalgo tos, kuri iegulda pārejā uz tīru enerģiju, vienlaikus motivējot arī tos, kuriem vēl jāpanāk pārējie.

EK priekšlikums paredz arī pastāvīgu oglekļa piesaistījumu integrēšanu ES ETS. Tas nodrošinās papildu elastību nozarēm, kurās emisiju samazināšana ir visgrūtāk īstenojama, vienlaikus veicinot šo tehnoloģiju izvēršanu plašākā mērogā.

Atsevišķa priekšlikuma par līmeņatzīmēm mērķis ir laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam palielināt rūpniecībai piešķirto bezmaksas kvotu apjomu par sešiem miljardiem eiro. Nozarēs, uz kurām attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), bezmaksas kvotu samazināšana notiks lēnāk, pagarinot to pakāpeniskas atcelšanas periodu līdz 2038. gadam.

EK arī ierosina reformēt tirgus stabilitātes rezervi (MSR), lai vēl vairāk stiprinātu tirgus stabilitāti un investīciju paredzamību, saglabātu tirgus likviditāti un mazinātu pārmērīgas cenu svārstības. Tas papildina EK aprīļa priekšlikumu pārtraukt rezervē turēto kvotu automātisku anulēšanu.

EK ieskatā šis priekšlikums stiprina ES ETS piemērošanu aviācijas un jūrniecības nozarē, kā arī paplašina tās darbības jomu, attiecinot to uz atkritumu sadedzināšanu. Visās šajās nozarēs pārskatīšana rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas, mazina apiešanas riskus un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Pārskatīšana arī nodrošina saskaņotību ar starptautiskajām norisēm.

EK arī uzsver, ka elektrifikācijas sniegtie ieguvumi Eiropas patērētājiem ir nepārprotami. Ar akumulatoru darbināma elektrotransportlīdzekļa izmantošana var samazināt izmaksas līdz pat 78% salīdzinājumā ar līdzvērtīgu transportlīdzekli, kas darbojas ar fosilo degvielu. Pāreja no gāzes apkures katliem uz siltumsūkņiem var samazināt ES mājsaimniecību vidējos apkures izdevumus līdz pat 60%, vienlaikus sniedzot būtiskus papildu ieguvumus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Tomēr joprojām pastāv šķēršļi plašākai elektrifikācijas ieviešanai, atzīst EK. Elektroenerģija bieži vien maksā pat trīs reizes vairāk nekā gāze. Pieslēguma izveide elektrotīklam var ilgt vairākus gadus. Pārāk daudz inovatīvu tehnoloģiju tā arī nesasniedz komerciālu mērogu. Uzņēmumiem joprojām ir pārāk maz stimulu pāriet no fosilā kurināmā uz elektroenerģiju. EK ieskatā Elektrifikācijas rīcības plāns paredz risinājumus šo šķēršļu novēršanai.

Plāna galvenais mērķis ir samazināt cenu starpību starp elektroenerģiju un fosilo kurināmo, kā arī veicināt tīrāku, uz elektroenerģiju balstītu tehnoloģiju, piemēram, siltumsūkņu, elektrotransportlīdzekļu un akumulatoru, plašāku ieviešanu visā Eiropā. Rīcības plāna mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus elektroenerģijai un gāzei. To cenu starpība bieži vien attur no pārejas uz tīrākiem risinājumiem, piemēram, siltumsūkņiem, elektrotransportlīdzekļiem un elektrificētiem rūpnieciskajiem procesiem.

Lai to risinātu, EK priekšlikums par nākotnes vajadzībām pielāgotiem elektroenerģijas rēķiniem dos dalībvalstīm iespēju samazināt tīkla maksas noteiktām patērētāju grupām un nodokļus energoietilpīgiem uzņēmumiem. Tas arī veicinās viedo skaitītāju ātrāku ieviešanu, lai patērētāji varētu vieglāk samazināt savus elektroenerģijas rēķinus. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka elektroenerģijai netiek piemēroti augstāki nodokļi nekā gāzei.

Rīcības plānā ir ierosināti arī risinājumi, lai samazinātu elektrifikācijas tehnoloģiju sākotnējās izmaksas galvenajās enerģijas patēriņa nozarēs, piemēram, ēkās, transportā un rūpniecībā. Tajā izklāstīts plašs instrumentu klāsts, ko var izmantot, piemēram, sociālā līzinga mehānismi, ETS finanšu instrumenti, tostarp Sociālo klimata fonds un Rūpniecības dekarbonizācijas banka, kā arī Tīra siltuma tirgus mehānisms.

Lai nodrošinātu elektrifikāciju, ir jāpaātrina elektrotīklu izbūve, uzsver EK. Komisijas vērtējumā Eiropas elektrotīkli ir vieni no lielākajiem un uzticamākajiem pasaulē, tomēr gaidīšanas laiks jaunu pieslēgumu saņemšanai joprojām ir ilgs, un esošais elektrotīkls netiek izmantots tik efektīvi, kā tas būtu iespējams. Pagājušajā gadā ierosinātā elektrotīklu pakete palīdz risināt šīs problēmas, un tās ātra pieņemšana Eiropas Parlamentā un Padomē līdz gada beigām būs būtiska, lai Eiropa varētu paātrināt elektrifikāciju, uzsver EK.

Rīcības plānā tiek risināti arī citi šķēršļi, tostarp inovatīvu elektrifikācijas risinājumu lēna ieviešana, veicinot dzīvotspējīgu investīciju projektu izstrādi un ražošanas jaudu attīstību tīras enerģijas tehnoloģiju jomā. Tajā izmantota visas vērtības ķēdes pieeja, lai stiprinātu elektrifikācijas ekonomisko pamatojumu, sākot ar ieguldījumiem prasmju attīstībā un darbvietu radīšanas potenciāla izmantošanā.

EK uzskata, ka elektrifikācijai ir potenciāls radīt simtiem tūkstošu kvalitatīvu darbvietu, tāpēc ir jānodrošina, ka Eiropas darbaspēks tam ir gatavs.