Latvijas, Lietuvas un Polijas līderi pēdējā laikā ir norādījuši uz Rietumvalstu izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija plāno provokācijas un uzbrukumus infrastruktūras objektiem reģionā. Kremlis gan tādus apgalvojumus dēvē par «šausmu stāstiem».
Uz «Reuters» jautājumu, vai saistībā ar tādiem risikiem Latvijā ir palielināta drošība, Kulbergs teica, ka «protams, Inčukalna [gāzes krātuvē], arī mūsu enerģētikas sektorā un uzņēmumos, noteikti hidroelektrostacijā».
Kulbergs arī paziņoja, ka sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti ir lūdzis aliansei uzlabot pretgaisa aizsardzību un palielināt karavīru skaitu Latvijā.
Viņš arī esot lūdzis Latvijas sadarbībā ar Ukrainu attīstītās pretdronu sistēmas ātru integrāciju NATO aizsardzības sistēmās.
Kā teica Latvijas premjers, Krievijai neveicas konfliktā Ukrainā un tās vadība vēlas «ātru uzvaru, tādēļ iespējamais hibdrīdapdraudējums ir lielāks nekā jebkad iepriekš». «Iespējams ir jebkas,» atzina Kulbergs.
Viņš atzina, ka Latvijas valdība gatavojas iespējamām Krievijas darbībām, lai iejauktos oktobrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kā arī kritizēja tādas Eiropas Savienības valstis kā Bulgārija, kas bloķē 21. sankciju pret Krieviju paketi, kurā plānoti ierobežojumi 250 fiziskām un juridiskām personām un Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes sektoram.
Kulbergs teica, ka veto uzlikšana dažām sankciju paketes daļām nozīmē būt vainīgam Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju nāvē. Latvijas valdības vadītājs piebilda, ka bezdarbība pret Maskavas tankkuģu «ēnu floti» un tās sašķidrinātās dabasgāzes pārdošanu veicina «Krievijas kara mašīnu».
«Un arī dažas [Eiropas] valstis no tā gūst lielu peļņu. Jautājums ir, vai vēlaties nopelnīt naudu vai vēlaties noslēgt mieru? Jūs nevarat iegūt abus,» uzsvēra Kulbergs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.