Latvijas prezidents: Krievijas izvērstajā agresijā ļoti iespējama tālāka eskalācija

Valsts pirmā persona vērtē, ka situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas reģionā ir saspringta. Viņš atzīmē, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, kurai pievienojas arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Valsts prezidents atsaucas uz publiskajā telpā redzamajiem pretrunīgajiem viedokļiem par drošības situācijas pasliktināšanos NATO un Eiropas austrumu flangā. Viņš vērš uzmanību uz to, ka jau patlaban pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem, un tas ir novērojams arī Latvijā. Valsts prezidents neizslēdz tālāku eskalāciju.

Rinkēvičs uzsver, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām vienā vai otrā formā Krievijā notiks mobilizācija un tālākas operācijas pret Ukrainu. Viņaprāt, Krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu Ukrainas atbalstītājus un vājinātu NATO un Eiropas Savienību (ES).

«Patlaban redzam gan reālas, gan informācijas operācijas. Mūsu un sabiedroto drošības iestādes pastāvīgi sadarbojas, apmainās ar informāciju un jau ir bijuši vairāki sekmīgi gadījumi, kad tiek novērsti, neitralizēti vai notverti spiegi, diversanti vai sabotieri,» pauž Valsts prezidents, piebilstot, ka 100% garantijas pret pretinieka darbību novēršanu nav nevienam un nekad.

Rinkēvičs klāsta, ka pats vadās no trim principiem — faktu analīze, Krievijas retorika un vēsturiskais konteksts. Viņa ieskatā fakti patlaban neliecina, ka būtu iespējams plaša mēroga klasisks Krievijas iebrukums NATO vai ES teritorijā, jo nav vērojama šādam iebrukumam nepieciešamā spēku koncentrācija, savukārt citas darbības jau ir pieaugušas un vēl pieaugs.

«Krievijas retorika un vēsturiskā pieredze liecina, ka Krievijas turpinās eskalēt. Ja sabiedrotie to neapturēs ar skaidru rīcību, tad riski un apdraudējums kļūs bīstamāks,» pauž Valsts prezidents.

Viņš norāda uz kļūdu, dēvējot sabotāžu, teroraktus un diversijas par hibrīdapdraudējumu. Pēc Valsts prezidenta domām, tas rada tādu «nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot». Rinkēvičs atzīmē, ka par šo ir runāts ar daudzu valstu kolēģiem. Viņš secina, ka šādas doktrīnas maiņa palīdzēs mobilizēt sabiedroto atbalstu.

Valsts prezidents secina, ka Latvijai tuvākajās nedēļās lielākie riski ir saistīti ar vēlēšanām, kas var ietvert gan kiberuzbrukumus, migrācijas spiedienu uz Baltkrievijas robežas, dronu incidentus un informatīvās kampaņas. Tāpēc Latvija pirms Saeimas vēlēšanām lūgusi palielinātu NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni, ir pagarināta operācija «Vilkatis» un pastiprināti darbojas iekšlietu un drošības struktūras.

Viņš uzsver, ka bieži tiek runāts par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā un NATO 5. panta paralīzi. Rinkēvičs apliecina, ka arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni — gan Latvijas bruņotie spēki, gan valstī izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, un šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas.

Valsts prezidents klāsta, ka šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās un nākamie mēneši Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, nebūs viegli. Rinkēvičs uzsver, ka Latvijas aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās atbildību un riskus un dara maksimāli daudz, lai tos mazinātu.

«Ko šobrīd var izdarīt katrs no mums: pats tuvākais piedalīties vēlēšanās, atbalstīt Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt mūsu Latviju,» pauž Valsts prezidents.

Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) vēlāk pblicētā paziņojumā atzīmē, ka redz, ka sabiedrībā valda uztraukums, sekojot līdzi starptautiskajām ziņām, tomēr viņš mierina, ka panikai nav pamata. «Drošības situāciju vērtējam nopietni,» apgalvo premjers.

Kulbergs uzsver, ka Polijas premjerministrs ir publiskojis izlūkdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rīcību turpmākajos mēnešos, tomēr tas neesot paziņojums par konkrētu vai nenovēršamu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij.

«Jūs zināt, ka es komunicēju atklāti, arī par negatīviem faktiem. Bet šobrīd satraukumam nav pamata,» vēsta politiķis. Viņš esot «pastāvīgā kontaktā ar dienestiem». Premjers ticies arī ar Eiropas Savienības (ES) līderiem, kuri piedalījās Arktikas samitā. Šobrīd, pēc Kulberga paustā, nav nekādas informācijas, kas liecinātu par īpaši augstu apdraudējuma līmeni.

Kulbergs uzsver, ka Krievija neesot gatava vēl vienam karam un nav spējīga uz konvencionālu uzbrukumu. Savukārt NATO atbalsts ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk, vērtē Latvijas premjers.

Viņš izceļ, ka Latvijas robežsardze un dienesti ir modri — uz robežas notiek virkne operāciju, norisinās militārās mācības, un vēlēšanu laikā gaisa telpu papildus patrulēs arī vācu iznīcinātāji.

Tomēr Kulbergs arī uzsver, ka ir jāsaglabā modrība. «Mūsu sabiedrība ir labi informēta par draudiem un labi pazīst mūsu austrumu kaimiņu,» klāsta premjers. Viņš arī atzīst, ka Krievijas «vēlēšanu» konteksts pastiprina dezinformācijas un propagandas apjomu.

«Es rūpīgi sekoju līdzi situācijai, tiekos ar dienestiem un runāju gan ar Ukrainas, gan ES līderiem. Atbildīgie dienesti konstanti monitorē situāciju un apmainās ar informāciju ar mūsu sabiedrotajiem,» apgalvo Kulbergs.

Viņš atkārtoti mierina un sola — ja radīsies reāls apdraudējums, viņš par to nekavējoties informēšot.