NATO bijusī amatpersona: Lai tuvinātu miera iestāšanos Ukrainā, svarīgākais ir vienotība un apņēmība

«Manuprāt, ir nepieciešamas divas lietas, un domāju, ka tās abas šobrīd mums ir. Tās ir vienotība un apņēmība. Ja abas tiks saglabātas, tad tās dos mums, mūsu sabiedrotajiem un Ukrainai spēju turpināt un galu galā uzvarēt. Pēdējās nedēļās un mēnešos dzirdētais diezgan jaudīgi atbalstīja tieši šīs divas koncepcijas — vienotību un apņēmību,» izteicās Ketlers.

Viņu pārsteidzis, cik daudz runātāju konferencē uzsvēruši, ka šobrīd ir gandrīz sasniegts jauns atskaites punkts, kad Eiropā valda ļoti spēcīga un vienota nostāja attiecībā uz to, ka Ukrainai ir jāgūst virsroka un tā ir jāatbalsta.

«Diskusijas pamatā norit par to, kā virzīties uz priekšu, nevis par to, vai virzīties uz priekšu. To konferencē uzsvēra arī Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola. Manuprāt, tas arī ir galvenais,» sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos.

Esot divus gadus prom no NATO, Ketleram bijis diezgan pārsteidzoši 2025. gada oktobrī Rīgā dzirdēt tik daudzus eiropiešus arī sakām, ka viena no viņu galvenajām mācībām, sākoties karam 2022. gadā, bija tas, ka viņiem bija daudz agrāk un daudz vairāk jātic NATO austrumu flanga valstu Krievijas novērtējumam. «Tas ir labi, ka viņi tagad tā saka,» piebilda Ketlers.

Viņš norādīja, ka Ukraina ir nodemonstrējusi apbrīnojamu apņēmību un spēju turpināt cīņu, un kļūst aizvien acīmredzamāk, ka Krievijai nav izredžu uzvarēt tikai ar spēku vien.

«Jā, Ukrainu daudzi atbalsta, taču neaizmirsīsim, ka tā ir Ukraina un ukraiņi, kas cīnās frontē. Cik reizes ukraiņiem tika teikts, ka viņi neizturēs ilgāk par dažām dienām vai dažām nedēļām, taču nav vairs tālu kara ceturtā gada beigas. Nevēlos būt pārlieku optimistisks, tomēr domāju, ka, saglabājot mūsu vienotību un apņēmību, miers patiešām varētu būt sasniedzams. Protams, ja šie faktori tiks ņemti vērā un izvērtēti ar skaidru galvu,» aģentūrai LETA sacīja Ketlers.

Jautāts par izaicinājumiem Eiropas Savienības valstu attiecībās ar ASV, Ketlers sacīja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka mēs nekad nevienosimies par pilnīgi visu un nekad uz visu neskatīsimies pilnīgi vienādi, toties vissvarīgākais ir tas, par ko esam vienisprātis un saglabājam vienotību, un tas, kā mēs izvēlamies dzīvot un rīkoties kopā.

«Šajā ziņā mēs esam bijuši ļoti, ļoti stipri. Domāju, ka vissvarīgākā ir mūsu spēja saglabāt vienotību, kas mums nepārprotami izdodas, un mūsu spēja rīkoties. Mūsu valstu un valstu grupu vienotas rīcības apjoms ir bijis ļoti iespaidīgs — gan ar NATO, gan arī ar ES starpniecību,» viņš uzsvēra.

Ketlers piebilda, ka NATO 32 locekļu ģimenē lēmumu pieņemšana ne vienmēr ir viegls uzdevums, toties tad, kad šie lēmumi ir pieņemti, alianse darbojas patiešām iespaidīgi.

«Svarīgi ir tas, ka sabiedrotie pieņem lēmumus kopā un panāk vienprātību pat tad, ja pastāv viedokļu atšķirības. Galvenais, ka galu galā viņi visi vienojās palielināt NATO izdevumus, viņi visi piekrita apstiprināt šīs divas jaunās misijas, ieskaitot darbības, kas tieši atbalsta Baltijas valstis. Valstis vienojās, ka tām ir jāsniedz lielāks finansiālais ieguldījums, lai radītu lielākas militārās spējas. Manuprāt, tas ir vissvarīgākais rādītājs attiecībā uz alianses virzību un vienprātības, apņēmības un noturības saglabāšanu,» teica bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos.

Viņš uzsvēra, ka sabiedrotie var atbalstīt viens otru arī tādos aspektos, kas nav saistīti ar militāro jomu, ieskaitot enerģijas nodrošināšanu, finansiālu atbalstu, sniegt aizdevumus un politisko atbalstu — visas šīs lietas ir svarīgi veikt ES un NATO iekšienē.

«Ja mēs visi piekrītam, un šķiet, ka Eiropa piekrīt, ka Krievijas enerģijas pirkšana, ēnu flote un viss tas pārējais palīdz uzturēt karu, tad ir acīmredzami un loģiski, ka tas kaut kādā veidā ir jāpārtrauc. Domāju, ka šajā ziņā Vašingtonas un Eiropas politikā ir saprašanās, proti, augstākā līmeņa politiķi ir vienisprātis, ka Krievija pārdod enerģiju un iegūst resursus, lai uzturētu karu. Tāpēc ir jāatrod veids, kā šos resursus viņiem atņemt. Daļa no risinājuma ir alternatīvas vienošanās par enerģijas iepirkšanu un energoapgādi,» sacīja Ketlers.

Jautāts par to, kāpēc mums ir nepieciešami gadi, lai saprastu to, kas it kā bija skaidrs jau sen, Ketlers skaidroja, ka līdz šīsdienas lietu izpratnei mūs ir aizvedušas visas debates, kas pēdējos gados ir ritējušas. Viņš norādīja, ka mūsu sabiedrību attieksme 2021. vai 2022. gadā bija citādāka nekā šodien, kad mūsu sabiedrībai un politiskajiem līderiem ir pieņemams daudz kas tāds, kas nebija pieņemams toreiz, jo karš ir progresējis, un mēs zinām daudz vairāk, esam veikuši dažādus pasākumus un esam redzējuši, pie kā tie ir noveduši.

«Personiskā, cilvēciskā līmenī, es varu saprast, kāpēc cilvēki ir sašutuši — viss taču ir tik skaidrs, tad kāpēc viņi to neizdarīja? Bet ir svarīgi atcerēties, ka šie lēmumi, kas tiek pieņemti, ietekmē ļoti daudzus cilvēkus. Kad mūsu līderi sanāk kopā un piedalās šajās debatēs, viņi raugās uz situāciju no dažādiem skatupunktiem un cenšas novērtēt kontekstu gan starptautiskā, gan vietējā mērogā. Tad viss vairs nav tik vienkārši. Tomēr cilvēciskā līmenī tas tik un tā ir neticami nomācoši, jo katru dienu tik daudzi cilvēki tiek nogalināti un kara sekas ir tik smagas,» sacīja Ketlers.