NA būs jāatmaksā pretlikumīgi izlietotie valsts budžeta līdzekļi 210 673 eiro apmērā

AT šobrīd ir neizskatīta vēl viena NA kasācijas sūdzība strīdā par KNAB lēmumu apturēt budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu šajā strīdā AT vēl lems.

Iepriekš prasības noraidīja Administratīvā rajona tiesa, bet NA spriedumus pārsūdzēja, līdz ar to lietas bija jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka KNAB 2024. gada 28. maijā uzdeva NA valsts budžetā atmaksāt 210 673 eiro. Šāds lēmums tika pieņemts, jo partija 2022. gadā komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietoja valsts budžeta līdzekļus 554 627 eiro apmērā, tādējādi par 210 673 eiro pārsniedzot procentuālo limitu, ko drīkst iztērēt vienam no trim Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzētajiem mērķiem.

Savukārt 2024. gada 11. jūnijā KNAB nolēma apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. KNAB 2024. gada jūlijā NA neizmaksāja 376 003 eiro.

Pārsūdzība neapturēja KNAB pieņemtā lēmuma darbību.

Žurnāls «Ir» vēstīja, ka partijas drīkst izlietot valsts finansējumu tikai trim mērķiem — biroju uzturēšanai, partijas saturiskajam darbam un politiskajai aģitācijai vai komunikācijai ar sabiedrību, bet nevienai no izdevumu grupām nedrīkst tērēt vairāk par 60% no valsts finansējuma.

Tieši šo limitu NA pārsniegusi, vēlēšanu aģitācijai 2022. gadā iztērējot gandrīz 555 000 eiro, kaut gan limits bija 344 000 eiro. Kopumā NA togad no valsts saņēma 573 000 eiro, taču iztērēja krietni vairāk, jo tai bija līdzekļu atlikums no iepriekšējā gada vēl 183 000 eiro apmērā. Piešķirto valsts finansējumu partijas drīkst iztērēt triju gadu laikā pēc saņemšanas, pretējā gadījumā tas jāatmaksā, vēstīja žurnāls.

NA sākotnēji piemērots arī administratīvais sods 7000 eiro, bet partija to pārsūdzējusi un KNAB vadītājs lēmumu atcēlis, jo administratīvā procesa sākšanai bija iestājies noilgums, iepriekš rakstīja «Ir».

Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA) iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka partija nepiekrīt KNAB interpretācijai, jo nevienai no izdevumu grupām netika iztērēts vairāk par 60% no valsts piešķirtā finansējuma.