Muižniece: Otrai svešvalodai vispārējā izglītībā jābūt kādai no ES valodām

Viņa norādīja, ka tikšanās laikā abi ar Levitu bija vienisprātis par ieceri tuvākajos gados skolās izvirzīt kādu no ES oficiālajām valodām par otro svešvalodu.

Lai to izdarītu, ir nepieciešami pedagogi, un tas līdz šim bijis lielākais šķērslis, kāpēc nereti izglītības iestādēs izvēlējās pasniegt krievu valodu kā otru svešvalodu, atzina Muižniece.

Pašlaik viņai ir plānota saruna ar Latvijas Universitāti, paralēli veicot sarunas arī ar citām universitātēm, par risinājumiem, kā ne pārāk ilgā laikā sagatavot pietiekami daudz otrās svešvalodas skolotāju.

«Tiem svešvalodas skolotājiem, kas šobrīd jau apgūst kādu svešvalodu, būtu jāapgūst arī otra svešvaloda. Potenciālie angļu valodas skolotāji mācās franču valodu vai vācu valodu, un mans piedāvājums ir apsvērt iespējas visu četru vai četru ar pusi gadu garumā nodrošināt, lai, piemēram, angļu valodas skolotājs būtu tiesīgs mācīt arī kādu citu ES svešvalodu,» atklāja Muižniece.

Saistībā ar valodas jautājumu ministre informēja valsts prezidentu par situāciju Daugavpilī un tās izglītības iestāžu reorganizācijas plāniem. Kā norādīja Muižniece, pašlaik, pēc vienošanās ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (S), ir atlikts lēmums par jautājums par Daugavpils 10. un 12.vidusskolas, 10. un 13.pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju.

Muižniece norādīja, ka nākamās nedēļas laikā Daugavpils varētu informēt par savu reorganizācijas plānu, fokusējoties uz latviskās vides un latviešu valodas stiprināšanu ne tikai 10. un 12.vidusskolā, bet arī visās pilsētas izglītības iestādēs.

Tāpat tikšanās laikā ministre ar valsts prezidentu pārrunāja arī jautājumus par patlaban esošo testēšanas politiku izglītības iestādēs un grūtībām saistībā ar to. Ministre norādīja, ka saslimstība izglītības iestādēs nav tik liela, cik attālinātajās mācībās aizsūtīto skolēnu skaits kontaktpersonu statusa dēļ.

Paredzēts, ka nākamajā nedēļā Operatīvās vadības grupa ar ekspertiem būs izstrādājusi risinājumu, kā klātienes mācībās atgriezt tos bērnus, kas faktiski ir veseli, bet kontaktpersonas statusa dēļ ir spiesti mācīties attālināti, informēja Muižniece.