Ministrs nav drošs par izredzēm nākamgad panākt 30% algu pieaugumu mediķiem

Intervijā TV3 raidījumam «900 sekundes» ministrs klāstīja, ka pagājušajā gadā atrast finansējumu atalgojuma pieaugumam bija grūti, jo par absolūtu budžeta prioritāti bija noteikta valsts drošība un aizsardzība.

Jaunās Andra Kulberga (AS) valdības deklarācijā tika ierakstīts, ka veselības aprūpes finansējumam ir jābūt ne mazākam par 12% no valdības izdevumiem jeb vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē, ka papildus nepieciešami vismaz 400-500 miljoni eiro, kas ietver arī atalgojumu, skaidroja Abu Meri.

Viņš uzsvēra — lai kurš būtu nākamais veselības ministrs, būs grūti atrast naudu nozares finansējuma palielināšanai, jo valsts ekonomiskā izaugsme ir ļoti lēna. «Būs jāmeklē (..) visām ministrijām. Ir jātaupa, lai dotu mediķiem un dotu pacientiem,» skaidroja ministrs.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka nākamgad veselības aprūpē nodarbinātie var necerēt uz 30% atalgojuma pieaugumu, kā tas tiks prasīts šodien gaidāmajā mediķu protesta akcijā, politiķis atbildēja, ka «mēs to paprasīsim», bet gala lēmums ir atkarīgs no finanšu ministra un visas valdošās koalīcijas, nevis tikai no viena paša veselības ministra.

Kā ziņots, šodien iepretim valdības ēkai notiks Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) organizēts pikets, pamatā prasot algu pieaugumu pat par ceturto daļu.

Kā protesta akcijas iemesls norādīts valdības konkrētas un finansiāli nodrošinātas rīcības trūkums veselības aprūpes krīzes novēršanai. Protesta mērķis esot iestāties par pieejamu veselības aprūpi, nozares darbinieku nākotni un ikviena cilvēka dzīvību, norādījusi LVSADA.

Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga, savukārt māsai noteiktā zemākā mēnešalga ir 1189 eiro. Lai gan Latvijā māsu ir aptuveni uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, atalgojuma plaisa saglabājas būtiska, uzsver arodbiedrībā. LVSADA norāda, ka bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma darbinieku trūkums nozarē padziļināsies.

Plānots, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 1000 cilvēku.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS), pēc ekonomistu aprēķiniem no hroniski nepietiekama veselības aprūpes finansējuma Latvijas tautsaimniecība ik gadu ciešot zaudējumus no 800 miljoniem līdz pat 1 miljardam eiro.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka zaudējumi saistībā ar priekšlaicīgo mirstību un novēršamajām slimībām ir 400 līdz 500 miljoni eiro, no garajām rindām un ielaistajām slimībām tie ir 250 līdz 300 miljoni eiro, zāļu pieejamības trūkuma dēļ zaudējumu apmērs ir 100 līdz 150 miljoni eiro, savukārt no cilvēkresursu aizplūšanas zaudējumu robs veido 40 līdz 50 miljonus eiro.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) informējusi, ka piedalīsies protesta akcijā, jo pievienojas arodbiedrības prasībai nākamā gada valsts budžetā paredzēt vismaz 30% atalgojuma pieaugumu visiem veselības aprūpē nodarbinātajiem, kā arī veselības ministra Abu Meri demisijas pieprasījumam.

Asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure norādījusi, ka šā gada augustā Veselības ministrijai (VM) iesniegta prasība no 2027. gada 1. janvāra par 20% palielināt ģimenes ārsta atalgojumu, kas iekļauts kapitācijas naudā. Biedrība savu prasību pamato ar inflācijas pieaugumu Latvijā kopš 2022. gada.

Patlaban ģimenes ārsta darba alga kapitācijas naudā noteikta 2304 eiro apmērā, bet kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 2847,51 eiro mēnesī. Šis aprēķins attiecas uz 1566 pacientu veselības aprūpi. LĢĀA ir neapmierināta, ka mēneša laikā pēc prasības iesniegšanas veselības ministrs nav vērsies Ministru kabinetā par atalgojuma palielināšanu no 2027. gada.

LĢĀA, Latvijas Jauno ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija 8. septembrī vienojušās, ka šogad primārajai veselības aprūpei paredzēto, bet neizmantoto finansējumu, kas sākotnēji paredzēts papildu darbinieku algām un lauku piemaksām, varētu novirzīt ģimenes ārstu prakšu digitalizācijai. LĢĀA norāda, ka šo priekšlikumu VM nav virzījusi valdībā.

Asociācija kritizē arī valdības virzītos grozījumus Ārstniecības likumā. LĢĀA norāda, ka pret atsevišķām izmaiņām iebildušas vairākas ārstu organizācijas un asociācija iesniegusi piecus negatīvus atzinumus. Grozījumu projektā paredzēti jauni ģimenes ārstu pienākumi saistībā ar pacientu datu ievadīšanu un izmantošanu e-veselības sistēmā, kā arī izmaiņas atbildības un līgumsodu regulējumā.

Savukārt kopš 2024. gada beigām turpinās tiesvedība par Nacionālā veselības dienesta līguma strīdīgajiem punktiem. Strīds skar līguma grozīšanas kārtību, atlīdzības pārskatīšanas nosacījumus un zaudējumu atlīdzināšanu.

Kā vēstīts, LVSADA pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.

Pieprasīts pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.

LVSADA sākotnēji pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, «meklējot kompromisu», piekrita 25,4%. VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzinuši situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.

Ja valdība šo finansējumu nepiešķirs, mediķu atalgojums pret vidējo algu valstī noslīdēs līdz 2018. gada līmenim, atzīmē LVSADA. Arodbiedrība vērš uzmanību, ka tādā gadījumā sekas būs vēl lielāks darbinieku trūkums, slēgti pakalpojumi un pacienti, kuri nesagaidīs palīdzību.

Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.

LVSADA Padomes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais mērķis 2027. gadā veselības aprūpes valsts finansējumam sasniegt 6% no IKP netiks izpildīts. Nav ieviesta arī pamatnostādnēs paredzētā ārstniecības personu mērķa algu ikgadējā indeksācija atbilstoši darba samaksas pieaugumam valstī.

Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.